Kas pretendē uz VID vadītāja amatu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursā pieteikušies astoņi kandidāti, tostarp cilvēki no auditorfirmas «Deloitte», apsardzes uzņēmuma «Grifs» un Latvijas Bankas, kā arī bijušais FPP direktors Jānis Kalugins un direktora vietniece Ļubova Švecova. Premjerministrs Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka šajā konkursā izdosies atrast VID vadītāju, taču Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzskata, ka pat pēc ievērojamā algas pielikuma atalgojums VID vadītāja amatā joprojām bijis arguments, kāpēc cilvēki negribēja piedalīties konkursā, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Kopš brīža, kad iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu, noticis viens neveiksmīgs konkurss un viena kandidāta virzīšana bez konkursa. Piektdien atvērtas aploksnes ar 19 pretendentiem, kuri pieteikušies jau otrajā konkursā, no tiem atlasīti astoņi. Viņu vidū ir cilvēki no auditorfirmas «Deloitte», apsardzes uzņēmuma «Grifs», Latvijas Bankas kā arī bijušais Finanšu policijas pārvaldes direktors Jānis Kalugins un bijusī šīs pašas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova.

Uzrunātos kandidātus atbaida politiskais fons, publicitāte un alga

Kā ziņots, Valsts kanceleja 16.jūnijā izsludināja pirmo konkursu uz VID ģenerāldirektora vietu. Meklēja cilvēku ar nevainojamu reputāciju, maģistra grādu, trīs gadu pieredzi vadošā amatā un darbā valsts pārvaldē. Pieteicās 11, no kuriem četri tika otrajā kārtā. Tomēr konkursu apturēja, jaunu nesludināja un finanšu ministre izlēma bez atlases virzīt amatam Vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Viņas dēļ gandrīz krita valdība, jo koalīcijas partneri iebilda pret plānu VID vadītāju atrast bez konkursa. Koļegova no kandidēšanas atkāpās pati, kad atklājās viņas neskaidrie darījumi ar brāļa firmu. Šobrīd premjers uzskata, ka, tikai pateicoties iepriekšējam VID vadītāja meklēšanas procesam, izdevies vienoties par algu celšanu dienestā, un tas ir labi.

«Nebūtu tāda pretimnākšana no Saeimas un koalīcijas partijām tieši uz šī izņēmuma taisīšanu algu palielinājumam, ja mums nebūtu šis iepriekšējais piedzīvojums. Jo es atceros diskusijas pirms pirmā konkursa. Šādi piedāvājumi no FM jau tādā izziņas līmenī nāca, un tad tāda atbalsta nebija. Tā kā no šīs pieredzes... Diemžēl dažreiz tā ir smaga pieredze, bet ir izdarīti secinājumi un tāpēc es ceru, ka mēs iegūsim vadītāju,» pauda premjerministrs.

Pēdējā mēneša laikā Valsts kanceleja meklēja kandidātus atkārtotā konkursā. Piektdien konkursa komisija atsijāja tos, kuri jau bija caurkrituši iepriekšējā atlasē un kam nebija kārtībā dokumenti, kā rezultātā palika astoņi kandidāti. Pretēji premjera optimismam, joprojām algas dēļ no dalības konkursā atteikušies daudzi.

«Alga joprojām paliek problemātiskais aspekts, jo personālatlases kompānija uzrunāja vairāk nekā 100 cilvēkus. Un, protams, man ir arī pārskats par to, kādēļ cilvēki atteicās. Top 3 alga joprojām ir viens no apstākļiem. Tas gan ir trešais.

Pirmais apstāklis ir politiskais fons, kas sacelts ap iestādi, un cilvēkiem nav ticības tam, ka viņiem būs iespēja neatkarīgi darboties. Un otrais – publicitāte.

Draugu, radu un bērnu vārdi tiek ienesti publiskajā telpā, un ļoti daudzi no privātā sektora nav gatavi nākt,» skaidro Krieviņš.

Pretendentu vidū - gan bijušie VID darbinieki, gan cilvēki no apsardzes un apdrošināšanas jomas

«Nekā personīga», atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo informāciju par jaunā konkursa pretendentiem, vēsta, ka starp viņiem ir arī kādreizējie augsta līmeņa VID struktūru darbinieki – piemēram, agrākā Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, ko viņa pati arī apstiprina.

Švecova no darba VID aizgāja pirms gada. Šobrīd praktizē kā juriste un raksta doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā.

Konkursā pieteicies arī bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča vietnieks Jānis Kalugins. 2008.gadā Kaluginu iecēla par Vaškeviča pārraudzībā strādājošās Finanšu policijas priekšnieku. Tolaik Kalugins intervijās slavēja Vaškeviču kā cilvēku, kurš esot «daudz darījis, lai mazinātu stagnāciju muitā». Kalugins savu dalību konkursā gan nevēlējās komentēt.

Kaluginu skārusi nesen veiktā amatpersonu rotācija.

Viņš no VID Iekšējās audita daļas vadītāja posteņa aizrotēts uz līdzīgu struktūru Iekšlietu ministrijā.

No plašākiem komentāriem atsakās arī Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins.

Viņš agrāk bijis «Rīgas miesnieka» valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS «Nordeka» un AS «Balta». 2004.gadā sāka darbu Latvijas Bankā - bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.

Nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas «Deloitte Latvia»

Kaspars Rumba VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību:

«Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka, izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā, Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk.»

Apsardzes firmas «Grifs AG» Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs līdz 2008.gadam strādājis apsardzē un arī infocentrā.

Šobrīd augstskolā «Turība» tiesību zinātņu katedrā pasniedz priekšmetu par drošības tehniskajiem līdzekļiem un objektu drošību. «Tā viena no lietām ir tas, kā tiek uztverts VID. Tā ir VID slava. Lai cilvēki labāk par viņu domā. Samazināt birokrātiju – tā ir vēl viena lieta. Lai ir vieglāk un ērtāk cilvēkiem. Un arī pašiem VID darbiniekiem strādāt,» savu motivāciju skaidro Začs.

Ilze

Cīrule savukārt gribot izmainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās

«Balta» un «Gjensidige Baltija»: «Principā es esmu ļoti pozitīvs cilvēks un uzskatu – ja mēs gribam, tad mēs varam arī ļoti daudz ko izdarīt. Un mēs varam arī mainīt to negatīvo attieksmi pret šo institūciju.»

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti.

Viņš gan apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki: «Jebkurā gadījumā esmu šādu soli spēris, bet vēlreiz jums pasvītroju – tas ir pilnīgi pāragri par mani runāt kā VID vadītāju. Un lielā mērā tas ir tāds spontāna rīcība, kāpēc es esmu to veicis.»

Un

uz amatu kandidē arī Mārtiņš Liberts, par kura iepriekšējo pieredzi plašāku ziņu nav.

Otrā konkursa kārta ar padziļinātām intervijām sāksies jaunnedēļ. Kandidātus vērtēs arī drošības iestādes: «Valdībai jau ir arī savi instrumenti, kā pārbaudīt konkrēto cilvēku. Ja būs bažas, tad var palūgt viedokli arī tiesībsargājošām institūcijām, kuras neatteiks savu padomu un viedokli vai vērtējumu, ja būs aizdomas,» uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Neskaidrības par iecerēto Finanšu un Muitas policiju apvienošanu

Ar jaunā VID ģenerāldirektora atrašanu vien būs par maz, lai dienesta darbu strauji uzlabotu. ZZS vadītā finanšu ministrija un «Vienotības» politiķi joprojām strīdas, vai VID iekšējās drošības dienestu pakļaut ministram, vai tomēr VID vadītājam. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka vislielākās neskaidrības ir ar iecerēto Finanšu un Muitas policiju apvienošanu.

«Vēl nav galīgs lēmums pieņemts ne par iekšējās drošības daļas piekritību. Kas viņu uzraudzīs. Tas ir būtisks jautājums. Un tieši tāpat – kā tiks turpmāk organizēts darbs. Es, piemēram, neesmu nevienu koncepciju redzējis, kā izpaudīsies darbs, kad tiks apvienotas Finanšu un Muitas policija. Jo fiziski salikt kopā – tas pēc būtības neko nemaina. Kādas būs reorganizācijas, kādas būs iekšējās strukturālās pārmaiņas? Bet lai par to runātu – ir jāredz šī koncepcija. Es viņu neesmu redzējis,» norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu