Nodokļu slogs mazajām algām Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Valdības centieni to mainīt vai nu bijuši nepietiekami, vai arī apsīkuši uzņēmēju organizāciju lobija priekšā, kuru rūpe savukārt ir lielās algas un to saņēmēju pasargāšana, kā arī savas izmaksas, ceturtdien vēstīja LTV «Panorāma» un pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica».
Ne tikai ar nodokļiem neapliekamais minimums, bet arī nodokļu likmes Latvijā mazo algu saņēmējiem ir nedraudzīgākas.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas darba ņēmēja pusē Latvijā ir 10,5%, Lietuvā 9%, bet Igaunijā – 1,6%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis savukārt Latvijā ir 23%, Lietuvā 15%, bet Igaunijā – 20%. Attiecīgi «uz rokas» no vienādas bruto algas mūsu valstī strādājošie saņem vismazāk.
Ar to pašu algu Igaunijā saņemtu vairāk
Kā piemēru, kā atšķiras viena un tā pati alga «uz rokas» pēc nodokļu nomaksas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, LTV analizējusi pirmsskolas skolotājas Ances Plūmes-Lizumas ienākumus. Viņa uz savu dzīvesvietu Mazsalacā no 15 kilometrus attālās Ramatas Igaunijas pierobežā brauc ar oranžo skolas autobusu un, pārrodoties no darba, vēl steidz uz Mazsalacas bērnudārzu izņemt savus bērnus Indriķi un Austru.
Ramatas pirmsskolas izglītības iestādē bruto alga līdz šim viņai bijusi 496,8 eiro. Ņemot vērā divus apgādājamos, pēc nodokļu atvilkšanas viņa saņem 440,12 eiro. Piemērojot Lietuvas nodokļus un nodokļu atvieglojumus, viņa saņemtu 442,79 eiro, bet Igaunijā Ancei izmaksātu 486,68 eiro.
Tātad
Igaunijā no tās pašas bruto algas Ance «uz rokas» saņemtu par 46,56 eiro vairāk nekā Latvijā.
«Par šito mēs varam vēl vienu reizi aizbraukt uz muļķu zemi. Mēs ļoti bieži braucam ekskursijās uz Igauniju, ko Igaunijas prezidents nosauca par muļķu zemi, un par to mēs varam aizbraukt,» smejot saka Ance.
Aprēķini liecina, ka līdzīgi starpība saglabājas gan mazākām, gan lielākām algām ar vai bez apgādājamajiem.
«Ja skatās vēl uz divu gadu nesenu vēsturi, tad pie līdzīga scenārija, kad darbiniekam ir reģistrēti apgādājamie, lietuvieši pelnīja nedaudz mazāk nekā latvieši. Bet šo divu gadu laikā lietuvieši ir pielāgojuši savi nodokļu politiku ģimenei draudzīgākā virzienā, tāpēc tas
tituls par augstākajiem nodokļiem šobrīd ir tieši latviešu pusē,»
skaidro «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Latvijā algas uzņēmējam izmaksā mazāk
Centieni situāciju labot pēdējos gados bijuši vairākkārt. Vēl pirms trim gadiem Finanšu ministrija solīja neapliekamo minimumu jau 2014.gadā no 65 eiro pacelt līdz 120 eiro, bet ienākumu nodokli no 24% samazināt līdz 22%. Rezultātā neapliekamo minimumu pacēla vien par 10 eiro, bet nodokli samazināja nevis par diviem, bet vienu procentu.
Nav arī realizējies sen runātais nodoms par progresīvo ienākumu nodokli, kur mazajām algām tas būtu mazāks, bet lielajām - lielāks. Vēl pērn to Latvijai atgādināja arī OECD. Tomēr pret to iestājas uzņēmēju lobija organizācijas, kuri to pamato ar darba devēju kopējo izmaksu celšanos, ko nevarot atļauties. Tiesa, Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji to atļaujas, un jau tagad kopumā izdod vairāk.
Nodokļu konsultāciju uzņēmuma «Sorainen» veiktie aprēķini liecina, ka, maksājot 370 eiro bruto algu, darba devēja pusē Latvijas uzņēmēja kopējās izmaksas ir 457,28 eiro, Lietuvas – 484,63 eiro, bet Igaunijā - 495,06 eiro.
«Darba devējam visizdevīgāk ir būt Latvijā,
jo te darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas daļa ir vislielākā.
Darba ņēmējam visizdevīgāk būt Igaunijā,
jo tur tieši darbinieka sociālās iemaksas likme ir vismazākā,» skaidro «Sorainen» partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukačs.
Zemo algu saņēmējiem jākļūst prasīgākiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns neslēpj, ka apzināti vairāk iestājas par lielākajām algām: «Ar nodokļiem valsts pasaka, ko tā vēlas. Valsts, piemēram, vēlas, lai cilvēki maz lieto alkoholu, uzliek akcīzi lielu alkoholam. Valsts vēlas, lai cilvēki nesmēķē – uzliek akcīzi cigaretēm. Valsts vēlas, lai būtu mazas algas, lielām algām liek lielāku nodokli, tas ir - ar nodokļu masu spiež lielās algas lejā. Tātad,
ja valsts grib zemo algu ekonomiku, tad ir svarīgi likt augstas nodokļu likmes.»
Savukārt zemo algu saņēmējiem, pēc Pētera Leiškalna domām,
pašiem ir jākļūst prasīgākiem, nepiekrītot strādāt par zemu samaksu.
Bet uzņēmuma īpašnieki, kuri pārāk daudz liek uz savu komfortu un pārāk maz atalgojumā, zaudēšot ilgtermiņā. Taču viņš ir pārliecināts - valstij šā jautājuma regulēšanā nav jāiejaucas.
Finanšu ministrijā Latvijas Televīzijai gan atzina, ka līdz ar jauno nodokļu koncepciju, ko piedāvās nākamgad, atkal tiek apspriesta progresīvā nodokļa iespēja.
Eksperti no «Swedbank» un «Sorainen» turklāt vērtē, ka nodokļu slogu darba ņēmējiem varētu samazināt arī tad, ja valsts efektīvāk apkarotu PVN shēmas. Vai nodokļus palielinātu tur, kur tas ir mazāk sāpīgi, piemēram, luksusprecēm.