AS «KVV Liepājas metalurgs» jāmēģina piesaistīt jaunu investoru, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Jāmēģina «KVV Liepājas metalurgam» piesaistīt jaunu investoru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš stāstīja, ka pēc metalurģijas uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas maksātnespējas administrators sāks novērtēt īpašumu, kā arī jautājuma risināšanā tiks piesaistīta Privatizācijas aģentūra un Valsts kase.
Pēc tam, kad tiks apzināts uzņēmuma īpašums, pastāv divi tālākās rīcības scenāriji - «KVV Liepājas metalurgu» tirgot pa daļām vai mēģināt piesaistīt jaunu investoru.
Pēc Kučinska teiktā, abi risinājumi satur zināmus riskus, bet katrā ziņā par izvēlēto scenāriju vēl būs jālemj valdībai. Ministru prezidents atzina, ka vajadzētu tomēr mēģināt piesaistīt uzņēmumam jaunu investoru, lai gan patlaban grūti prognozēt, kāda varētu būt potenciālo investoru interese. Kučinskis piebilda, ka līdz šim valdība nav veikusi nekādas sarunas ar iespējamiem investoriem.
«Patlaban ir pāragri apgalvot, ka valsts ieguldītā nauda «KVV Liepājas metalurgā» ir zaudēta un ka uzņēmums ir miris,» uzsvēra Ministru prezidents.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu.
Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» ar pamatražošanu saistītos aktīvus vajadzētu pārdot kā lietu kopību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Koris.
Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.
Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Group» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. «KVV Group» izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus «KVV Group» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Savukārt Ukrainas «KVV Group» ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.
P