Uzņēmēju organizācijas arvien skaļāk sāk apšaubīt savulaik populāro ideju, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem atrisinātu problēmas viņu uzraudzībā, un mudina politiķus domāt par citiem risinājumiem. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
No 1.septembra zvērinātiem advokātiem, kuri pilda arī maksātnespējas administratora pienākumus, ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Negribot ar to samierināties, pēdējās nedēļās no administratora sertifikāta atteicās 22 advokāti. Vēl vairāki to varētu darīt nākotnē pēc tam, kad beigsies viņu administrētie maksātnespējas procesi.
Tieslietu ministrijas ierēdņi neformālās sarunās pēdējā laikā lepojas ar nelielu uzvaru maksātnespējas jomā – administratoru ir kļuvis mazāk. Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas mājaslapā kopš augusta vidus biežākās ziņas bija par sertifikātu darbības izbeigšanu vai apturēšanu. Tas bija saistīts ar 1.septembra tuvošanos, jo no šī datuma valsts amatpersonas deklarācija ir jāsniedz arī tiem maksātnespējas administratoriem, kas ir advokāti. Pārējiem savs mantiskais stāvoklis bija jādeklarē jau šī gada sākumā.
Advokāti uzskatīja, ka valsts amatpersonas statuss pārkāpj viņu tiesības, un vairāki vērsās Satversmes tiesā. Tā uzdeva Saeimai likumu labot tā, lai administratoriem-advokātiem nodrošinātu profesionālās darbības garantijas. Parlaments to izdarīja jūnijā, grozījumi stājās spēkā vasaras vidū. Bet tikai tagad Tieslietu ministrija precizēja noteikumus par deklarāciju iesniegšanu, ļaujot advokātiem saglabāt savus klientus noslēpumā.
Otrdien uz valdību kā Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis, lai protestētu pret ministrijas rīcību, ieradās advokāts Jānis Jurkāns. Viņš pats no sava maksātnespējas administratora sertifikāta atteicās jau 26.augustā, jo šī lēmuma formāla apstiprināšana aizņemot trīs darba dienas. «Biju spiests to darīt, jo nav tiesiska skaidrība vēl uz šo brīdi, kā advokātiem-administratoriem būs jāaizpilda deklarācijas. Vai šajās deklarācijās būs jānorāda visi savi klienti vai nebūs? Es uzskatu, ka šī situācija ir nepieņemama, un tāpēc no sertifikāta atteicos. Un arī globāli es uzskatu, ka praktizējoša advokāta statuss nav īsti savienojams ar amatpersonas statusu,» skaidro Jurkāns.
Tieslietu ministrijai advokāti pārmet gan Ministru kabineta noteikumu novēlotu virzīšanu uz valdības sēdi, gan padomes neiesaistīšanu advokātiem svarīgo normu izstrādē. Jurkāns norāda: «Es domāju, ka tas nav nejauši. Tas ir ar mērķi īstenot Tieslietu ministrijas politiku samazināt administratoru skaitu. Kaut gan – vai mazāks administratoru skaits nozīmē kvalitatīvāku maksātnespējas procesu – šādu saikni es nesaskatu.»
Arī Maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Novicāns, kurš ir arī advokāts, bet pagaidām sertifikātu nav nolicis, kritizē tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) vēlmi samazināt administratoru skaitu: "Tad mēs uzdosim pretjautājumu – vai tiešām no procesa aizies tikai sliktākie? Vai tiešām, ieviešot šo statusu, administratoru rindas pametīs tie vājākie, tie nespējīgākie, tie, kuru dēļ ir problēmas? Ja ministrs zina atbildi uz šo, tad viss kārtībā.»
Pats Novicāns uzskata, ka nozari nepametīs ne vājākie, ne tie, kas taisa lielākās problēmas. «Mēs redzam faktiski jau, ka no 22 administratoriem-zvērinātiem advokātiem trīs ir no [asociācijas] padomes un viens ir no valdes, turklāt valdes priekšsēdētājs [Olavs Cers]. Es nebūtu dzirdējis, ka būtu tieši problēmas ar šiem kolēģiem un arī ar pārējiem, kas iesnieguši," uzsver administratoru asociācijas vadītāja vietnieks.
Tikmēr tieslietu ministrs šonedēļ «Rīta panorāmā» lika noprast, ka šādi argumenti viņu neiežēlinās, un no valsts amatpersonas statusa administratoriem atteikties viņš negrasās. «Es domāju, tās ir vairāk bažas par to, ka kaut kas varētu apgrūtināt viņu darbību saistībā ar formalitāšu kārtošanu. Bet šie vairāki pieteikumi Satversmes tiesā jau bija. Satversmes tiesa ir lēmusi, likumdevējs ir lēmis, un šis process ir neatgriezenisks. Tāpat kā attiecībā uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti,» sacīja Rasnačs.
Ideju par to, ka maksātnespējas administratoriem būtu jākļūst par valsts amatpersonām, pirms vairākiem gadiem izteica Ārvalstu investoru padome Latvijā. Investori cerēja, ka tas liks negodīgiem administratoriem pierauties, jo Maksātnespējas administrācija viņus neesot biedējusi. Taču pēdējā laikā arvien lielākas bažas rada tieši amatpersonu deklarāciju uzraudzības kvalitāte, atzīst ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns: «Mēs redzam, ka augsta līmeņa ierēdņi saņem dāvinājumus, automašīnas, simtiem tūkstošu eiro no radiniekiem, no vecvecākiem. Parādās neizskaidrojami darījumi vai kaut kādas nejaušas kļūdas, kuras jau ilgā laikā periodā neviens nepārbauda un nekontrolē. Tās aktualizējas tikai tad, kad šie konkrētie cilvēki piesakās jauniem amatiem vai kādi žurnālisti veido neatkarīgus pētījumus.»
Labākais risinājums tomēr būtu Maksātnespējas administrācijas, kā arī ekonomisko noziegumu izmeklētāju stiprināšana, tagad uzskata vairākas uzņēmēju organizācijas. Dažas no tām arī uzskata, ka no valsts amatpersonas statusa administratoriem būtu jāatsakās pēc iespējas ātrāk – jau tagad, kad Saima skatīs Maksātnespējas likuma grozījumus otrajā lasījumā. Pat ja pret to iebildīs Tieslietu ministrija, uzņēmēji cer par to pārliecināt parlamenta vairākumu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis atgādina, ka maksātnespējas administrēšanas laikā process sastāv no divām daļām. «Viena ir fiksēt tiesisko stāvokli, kādas ir uzņēmumam saistības. Un otra lieta ir mēģināt līdzdarboties kopā ar kreditoriem atjaunot uzņēmuma darboties spēju un atgriezt viņu atpakaļ tautsaimniecībā. (...) Un uzņēmējdarbībā vienmēr atļauts ir tas, kas nav aizliegts. Tad, kad mēs runājam par valststiesībām, tad ir pilnīgi pretēja tā būtība: valsts ierēdnis drīkst darīt tikai to, kas viņam ir ar likumu atļauts. Tātad pilnīgi cits koncepts. (...) Uzņēmumu laba administrēšana ir saistīta ar privāttiesisko segmentu, ar to, ka ir jābūt šai uzņēmējdarbības brīvībai un rīcības brīvībai,» klāsta Bičevskis.
Uzņēmēju organizācijas norāda vēl uz kādu risku: valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas jomā nebūs iespējama konkurence, proti, par administratoriem nevarēs iecelt ne juristus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne lielas revidentu kompānijas, kas būtu svarīgi Latvijas ekonomikai nozīmīgāko uzņēmumu maksātnespējas procesa vadībai.
Šonedēļ valdības darba kārtībā beidzot varētu nonākt Tieslietu ministrijas izstrādātās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes tuvākajiem pieciem gadiem. Par dokumentu skan gan atzinības vārdi, gan kritika, piemēram, par to, ka izvirzītie mērķi ir vispārīgi, deklaratīvi, turklāt to ieviešana pārlieku kavējas. Tāpēc vienotus priekšlikumus ir iesniegušas arī četras lielās uzņēmēju organizācijas, kuras vēlas stiprināt Maksātnespējas administrāciju un Valsts policija un palielināt kreditoru tiesības maksātnespējas procesā.