Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī Latvijā samazinās līdz 9,5%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 94,5 tūkstoši bezdarbnieku jeb 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis Latvija ir sarucis par 0,8 procentpunktiem.

Vienlaikus bezdarbnieku skaits gada laikā Latvijā samazinājies par 2,6 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni - par 7,1 tūkstoti.

Statistikas pārvaldē arī piebilda, ka Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016.gada otrajā ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Lietuvā - 8%.

Šogad otrajā ceturksnī Latvijā 40,3% jeb 38 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni - par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 18,9%, kas ir par 3,7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem vairāk nekā pirmajā ceturksnī. Gada laikā jauniešu vidū bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni - par 2,9 tūkstošiem.

Vienlaikus no visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6% bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar pirmo ceturksni - par četriem procentpunktiem.

Šogad otrajā ceturksnī 40,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Kopumā Latvijā šogad otrajā ceturksnī 31,7% jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, šogad otrajā ceturksnī 19,7 tūkstoši jeb 4,3% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr 2015.gada otrajā ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,9 %, bet 2016.gada pirmajā ceturksnī - 3,9%.

Darbaspēka apsekojuma ietvaros 3,8 tūkstošos mājsaimniecību aptaujāti 7,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu