Finanšu ministrija (FM) šogad prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu zemāk par šā gada valsts budžeta likumā noteikto deficīta līmeni.
FM šogad un nākamgad prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 0,9% no IKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zemāku deficītu pamatā nosaka mazāki procentu izdevumi, iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā un mazāki kapitālie izdevumi ES fondu projektiem, īpaši pašvaldību budžetos, teikts FM paziņojumā.
Savukārt vidējā termiņā scenārijs pie nemainīgas politikas paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 2017.gadā 0,9% no IKP, 2018.gadā 0,3% no IKP, bet 2019.gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,6% no IKP.
Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes par īstenotajām reformām - likmes palielināšanu iemaksām 2.pensiju līmenī un plānotās reformas veselības nozarē, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem - vispārējās valdības strukturālā budžeta deficīta mērķis 2017.gadā ir 1% no IKP, 2018.gadā 1,1% no IKP un 2019.gadā 1% no IKP. Attiecīgi turpmākajos trīs gados, izejot no strukturālās budžeta bilances mērķiem, vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts: 2017.gadā 1,1% no IKP, 2018.gadā 1% no IKP un 2019.gadā 0,7% apmērā no IKP.
Pēc FM aprēķiniem indikatīvais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2017.gadā tiek prognozēts mīnus 4,9 miljoni eiro, 2018.gadā 67,6 miljoni eiro un 2019.gadā 215,6 miljoni eiro.
Aktualizēto vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2016.-2019.gadam sagatavošanā ņemtas vērā atjaunotās nodokļu ieņēmumu prognozes atbilstoši jaunākajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, valsts pamatbudžeta aktualizētais pirmā pusgada izdevumu plāns, valsts speciālā budžeta aktualizētā prognoze, kā arī pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu izpildes tendences šā gada pirmajā pusē. FM atzīmē, ka budžeta izpilde šogad lielā mērā būs atkarīga no nodokļu ieņēmumu izpildes, tālākā izdevumu pieauguma valsts speciālajā budžetā un ES fondu finansējuma apguves, īpaši pašvaldību budžetos, turpmākajos mēnešos.
Sākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, FM atjaunoja makroekonomisko rādītāju prognozes . Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.
Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija arī 2016.gadā saglabāsies zema - 0,0% līmenī. 2017.gadā cenu pieaugums kļūs straujāks, sasniedzot 1,6%, ko noteiks izejvielu cenu stabilizēšanās pasaulē, kā arī augošais pieprasījums iekšējā tirgū, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem. Savukārt 2018. un 2019.gadā minēto faktoru ietekmē inflācija paaugstināsies attiecīgi līdz 2% un 2,5%.
Līdz ar ekonomisko izaugsmi sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, bet uzlabojumi kļūs arvien mērenāki, bezdarbam tuvojoties dabiskajam līmenim un samazinoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Atbilstoši FM prognozēm bezdarba līmenis Latvijā samazināsies no 9,8% 2016.gadā līdz 8,4% 2019.gadā, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc 0,2% pieauguma 2016.gadā vidējā termiņā palielināsies tikai nebūtiski. Vidējā bruto darba samaksa, pēc FM prognozēm, 2016.gadā sasniegs 863 eiro un vidējā termiņā turpinās palielināties vidēji par 5,5% gadā.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku, nekā prognozēts, izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski savukārt joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem, kas izriet no Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no ES. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, neprognozēta kavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.