Valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu, taču konkrēta vienošanās ar politiķiem par to vēl nav panākta, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone. Šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sēdē tika diskutēts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem.
Meņģelsone paskaidroja, ka sociālie partneri savā starpā vienojušies nākamā gada budžeta kontekstā par četrām lietām. Viena no tām ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversā piemērošana, kur tas ir iespējams, un šodienas sēde vēl īpaši pievērsta uzmanība PVN reversajai piemērošanai dārgmetāliem. Otra lieta ir patentmaksa taksometra nozarē, trešais ir jauna nodokļa režīma ieviešana iesācējuzņēmumiem, bet ceturtais ir solidaritātes nodokļa atcelšana un ieviešana pēc būtības, proti, kā sociālā nodokļa nodeva.
Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem - slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nebūtu vajadzīgi nekādi ierobežojumi.
«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.
Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, tiesā tika apstrīdēta Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9.panta atbilstība Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam.
Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pēc LTRK aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Kā norāda Finanšu ministrijā, 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Solidaritātes nodokļa ieņēmumi par šo gadu būs zināmi tikai nākamgad.
