AS «Latvenergo» vēlas pārtraukt elektrības piegādi metalurģijas uzņēmumam AS «KVV Liepājas metalurgs», bet Privatizācijas aģentūrai (PA), iespējams, būs daļēji jāapmaksā šie rēķini, kas mēnesī var sasniegt līdz pat 30 000 eiro, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ministrs skaidroja, ka PA būs daļēji jāuzņemas metalurģijas uzņēmumā elektrības rēķinu nomaksa, jo «KVV Liepājas metalurga» iekārtas var iet bojā, ja tās netiek darbinātas. Pēc Ašeradena aplēsēm, PA šo rēķinu apmaksai no saviem resursiem būs jāvelta 20 000-30 000 eiro mēnesī.
Ekonomikas ministrs prognozēja, ka šā gada septembrī varētu tikt ierosināts «KVV Liepājas metalurga» maksātnespējas process, kad maksātnespējas administrators varēs piedāvāt uzņēmuma aktīvus citam investoram.
Ašeradens atzina, ka PA ir vērsušies potenciālie investori no Rietumvalstīm, taču atklāt detalizētāku informāciju viņš atturējās. «Nedodu pārāk lielas cerības, bet ar PA ir sazinājušies potenciālie investori,» piebilda ministrs.
Kā ziņots, Liepājas tiesa 30.jūnijā pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā, aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Velga Lūka.
TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.
LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta metalurģijas uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespēja. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS «G4S Latvia».
Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras (PA) un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Grupas» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai.
«KVV Grupas» izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildus ieguldījumus, kurus «KVV Grupa» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Patlaban papildus riskus «KVV Liepājas metalurga» darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka «KVV Liepājas metalurga» īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 22.martā valdība nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Savulaik valsts «KVV Liepājas metalurgam» izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt «KVV Liepājas metalurgs» nav veicis kārtējo maksājumu valstij.
