ES nākamā gada budžeta projekta prioritātes nodarbinātība un bēgļu krīze

 

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā maksājumos, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai - atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.

Kā liecina EK paziņojums, šie palielinātie līdzekļi tiks piešķirti ieguldījumiem izaugsmē, darbavietu radīšanā un konkurētspējā ES, kā arī lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus ES ārējo robežu aizsardzībai, lai stiprinātu drošību ES un ārpus tās, lai nodrošinātu atbalstu bēgļu uzņemšanai un integrācijai un lai risinātu galvenos migrācijas cēloņus izcelsmes un tranzīta valstīs.

Ierosinātais budžets atbilst stingri noteiktajiem ierobežojumiem, ko noteicis Eiropas Parlaments (EP) un dalībvalstis daudzgadu finanšu shēmā. Ņemot vērā šos ierobežojumus, EK ierosina rīkoties iespējami elastīgi un galveno uzmanību pievērst prioritātēm. Tā nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai turpinātu darbību prioritārajās jomās, vienlaikus samazinot izdevumus mazāk steidzamām darbībām.

Reklāma

Lai konkrēti atbalstītu ekonomikas izaugsmi, EK ierosina atvēlēt kopējos finanšu līdzekļus 74,6 miljardu eiro apmērā 2017.gadā. Paredzēts, ka 21,1 miljards eiro tiks atvēlēts izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tas iekļauj 10,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai saskaņā ar pamatprogrammu «Apvārsnis 2020», divus miljardus eiro izglītībai saskaņā ar programmu «Erasmus +», 299 miljonus eiro maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar programmu «Cosme» un 2,5 miljardus eiro saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).

Sagaidāms, ka 2,66 miljardi eiro tiks Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai dzinējspēks. Tas ir veiksmes stāsts Eiropā un nodrošinājis ieguldījumus 106,7 miljardu eiro apmērā 26 ES dalībvalstīs mazāk nekā viena gada laikā, skaidro EK. Tikmēr 53,57 miljardi eiro paredzēti, lai atbalstītu ienesīgus ieguldījumus un strukturālās reformas nolūkā veicināt konverģenci starp dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot ESIF.

Atbalsts Eiropas lauksaimniekiem ir ierosināts 42,9 miljardu eiro apmērā.

ES 2017.gada budžeta projektā ierosināts 5,2 miljardus eiro atvēlēt ES ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un nelikumīgas migrācijas risināšanai, finansējot spēcīgākus rīkus, kas paredzēti, lai novērstu migrantu kontrabandu un risinātu migrāciju veicinošus ilgtermiņa faktorus sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, stingrāku politiku legālās migrācijas jomā, tostarp to personu pārmitināšanu, kurām vajadzīga aizsardzība, un instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz bēgļu integrāciju ES.

ES budžeta projektā paredzēti aptuveni trīs miljardi eiro tādu pasākumu finansēšanai ES kā Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide, priekšlikums par jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu, lai nostiprinātu robežu pārvaldību, kā arī priekšlikums pārskatīt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp reformēt Dublinas mehānismu, un ES Patvēruma aģentūras izveide. Tajā paredzēti 200 miljoni eiro jaunajam instrumentam, ar ko sniedz humāno palīdzību ES.

Turklāt budžeta projektā ir ierosināts 2,2, miljardus eiro atvēlēt pasākumiem ārpus ES, lai novērstu galvenos bēgļu plūsmas cēloņus. Tas iekļauj 750 miljonus eiro saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, lai panāktu, ka šajā fondā no ES budžeta tiktu iemaksāts viens miljards eiro. Tikmēr ANO Londonas konferencē pausto apņemšanos sniegt atbalstu Libānai un Jordānijai 525 miljonu eiro apmērā no ES budžeta, 160 miljonu eiro apmērā no Sīrijas trasta fonda un 200 miljonus eiro kā makrofinansiālo palīdzību.

Ņemot vērā pieaugošās drošības problēmas, ar ko saskaras ES un tās dalībvalstis, 2017.gada ES budžeta projektā ir piešķirti arī ievērojami līdzekļi drošībai - 111,7 miljoni eiro tiks piešķirti, lai atbalstītu Eiropolu, un 61,8 miljoni eiro būs veltīti tam, lai nostiprinātu ES iestāžu drošību, kopā ar vēl 16 miljoniem eiro, kas paredzēti drošības pasākumiem 2016.gadā.

Līdz ar pieaugošo nozīmi, kāda ir Eiropas līmeņa sadarbībai aizsardzības jomā, EK arī ierosina sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 2017.gadā tai paredzot 25 miljonus eiro.

ES budžets veido apmēram 1% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), bet, pateicoties tā palielinošajai ietekmei un uz rezultātiem vērstajai pieejai, tam ir liela ietekme. Piemēram, laikposmā no 2007.gada līdz 2013.gadam vidējais IKP pieaugums kohēzijas politikas rezultātā tiek lēsts 2,1% gadā Latvijā, 1,8% gadā Lietuvā un 1,7% gadā Polijā.

Saistītie raksti
Premjers: veselības aprūpes budžeta palielināšana var kļūt par ilglaicīgu procesu

Premjers: veselības aprūpes budžeta palielināšana var kļūt par ilglaicīgu procesu

Pērn no ES budžeta izkrāpts finansējums € 888 miljonu apmērā

Pērn no ES budžeta izkrāpts finansējums € 888 miljonu apmērā

Latvijai pēc Brexit ES budžetā nāksies maksāt vairāk

Latvijai pēc Brexit ES budžetā nāksies maksāt vairāk



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 98000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft