Bez fiskālās nodrošinājuma rezerves FDP nākamā gada budžetu neakceptēs

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ja nākamā gada valsts budžetā netiks izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve, tad Fiskālās disciplīnas padome (FDP) budžetu neakceptēs, intervijā aģentūrai BNS sacīja padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Lai arī pašlaik apliecinājuma no valdības par rezerves neveidošanu neesot, kuluāros šāds priekšlikums ir izskanējis.

«Pašlaik cirkulē dažādi viedokļi, un valdība gatavojas sprintam 2017.gada un tālāko gadu budžeta izstrādē. Vienlaikus es varu uzsvērt, ka

FDP neatzīs 2017.gada budžetu par atbilstošu Fiskālās disciplīnas likumam, ja šāda rezerve netiks izveidota,»

pauda Platais.

Taujāts, kādas sekas atzinuma nesniegšana radīs, FDP vadītājs skaidroja, ka Latvija tad nebūs ievērojusi Fiskālās disciplīnas likumu.

«Būs pilnīgi skaidrs, ka Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi nav ievēroti un, izejot no šī fakta, Latvijas valdības darbu vērtēs Eiropas Komisija un visi citi.

Eiropas Komisijai šajā gadījumā ir divējāda loma. No vienas puses, tā seko, lai tiek ievēroti Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, no otras puses, komisija tomēr vērtē arī to, vai Latvija ievēro pati savus likumus. Kā viņi to vērtēs,

kādas būs sekas, kā tas ietekmēs Latvijas vērtējumu starptautiskajās kredītreitingu aģentūrās, ir grūti pateikt,»

sacīja Platais.

Viņš atzīmēja, ka gada laikā valdība vienmēr pieņem virkni lēmumu, kuri ietekmē fiskālo bilanci. «Turklāt šie lēmumi pat tieši var neietekmēt pašu budžetu. Piemēram, ja tiek slēgtas bankas un ir nepieciešams iesaistīt Depozītu garantijas fonda līdzekļus. Tie ir gadījumi, kuri ir saistīti ar valsts garantēto kredītu atmaksas problēmām. Tie ir arī tādi gadījumi, kāda bija valsts kapitāla ieguldīšana «airBaltic«. Statistiski tie nav uzskaitīti kā valdības izdevumi, bet tie atstāj iespaidu uz valsts parādu. Tas rada fiskālos riskus –

jo lielāks ir valsts parāds attiecībā pret IKP, jo lielāki ir mūsu fiskālie riski.

Tādēļ šādiem gadījumiem ir jāveido un jāizmanto fiskālā nodrošinājuma rezerve,» sacīja FDP priekšsēdētājs.

«Ja valdība tomēr lems fiskālā nodrošinājuma rezervi neveidot, tad mēs aicināsim šādiem lēmumiem izmantot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem,

jo tā ir otra līdzīga veida rezerve. Vienlaikus fiskālā nodrošinājuma rezerve gadu garumā ir jāveido gadījumiem, kad ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vien nepietiks. Ņemot vērā, ka vienā gadā maksājumi var būt lielāki, citā gadā tādu nav, tad kopsummā rezerve ļauj dzīvot bez papildu fiskālajiem riskiem. Lielākais jautājums, protams, ir par to, cik akurāti Finanšu ministrija rēķina budžetu un cik akurāti tiek rēķināti riski, kuri var notikt ārpus budžeta, bet gada beigās ietekmēs kopējo fiskālo bilanci. Mēs cenšamies panākt, lai dažādiem neparedzētiem gadījumiem mums būtu adekvātas rezerves,» uzsvēra Platais.

Viņš arī atzina, ka

pašlaik ne valdībā, ne Saeimā nav labas izpratnes, kādēļ šī stabilitātes rezerve ir vajadzīga.

«Tādēļ mūsu priekšlikums ir konkrēti definēt, kādi izdevumi tiek segti no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kādi no šīs rezerves. Ja rezerve netiek izveidota, tad ir skaidri jāpasaka, ka faktiski apstāsies budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izmantošana citiem mērķiem un tā būs jāizmanto tikai tādiem mērķiem, kādi, piemēram, bija Valsts ieņēmumu dienesta mājas pārņemšana vai iesaistīšanās sistēmiski svarīgu problēmu risināšanā finanšu sektorā, kam būtu ietekme uz budžetu,» norādīja padomes priekšsēdētājs.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padome darbību sāka 2014.gada 1.janvārī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu