Vieni no grozījumiem, ko vēl cer pieņemt parlaments šajā sesijā, ir labojumi Imigrācijas likumā. Tos pēc Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūguma Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.
Sešos gados dzīvošana Latvijā atteikta 147 personām; TUA gribētāju kļūst arvien mazāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšlietu ministrs politiķiem prasa reformēt uzturēšanās atļauju programmu. Līdzšinējo darbu nodēvē par «muļļāšanos»
Šogad termiņuzturēšanās programmai pieteikušies tikai 117 cilvēki. Tas ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar tūkstošiem termiņuzturēšanās atļauju kārtotāju vēl tikai pirms pāris gadiem.
Iekšlietu ministrs saka, ka programma faktiski ir apstājusies un ir pienācis laiks vai nu to būtiski revidēt, vai slēgt.
Tikmēr vairākums Saeimas deputātu turpina skatīties uz jaunajiem Latvijas iemītniekiem kā uz naudas maisiem, bez skaidra redzējuma, kas ir Latvijā uz dzīvi pārcēlušies ārzemnieki un kādu pienesumu viņi varētu dot mūsu valstij.
Neviens vairs nespēj īsti saskaitīt, kuru reizi kārtību, kādā ārzemnieks Latvijā tiek pie uzturēšanās atļaujas, Saeima atkal maina.
Šoreiz vainīga Darba devēju konfederācija, kas gribēja ārzemniekiem atcelt ikgadējo reģistrēšanos, taču tad pie atļaujas pagarināšanas pieprasot viņiem maksāt piecus tūkstošus eiro. Ikgadējo reģistrēšanas atcelšanu parlaments noraidīja, bet vienprātībā nobalsoja, ka pieci tūkstoši jāmaksā tik un tā. Priekšlikums nāca no ZZS deputāta Edgara Putras, un parlamenta kuluāros tas jau ieguvis apzīmējumu «kā Putra saputroja» .
Jaut.: - Ir zināms, ka atļauju pieprasītāju skaits ir sarucis. Vai nedomājat, ka šo piecu tūkstošu prasība vēl vairāk šo skaitu samazinās?
EDGARS PUTRA, Saeimas deputāts (ZZS): - Es domāju, ka Eiropas ekonomiskā zona ir vilinoša ne tikai naudas izteiksmē - mēs esam ekonomiski pievilcīgi, tādā ziņā, samaksājot vai ieguldot nekustamā īpašumā, veicot ieguldījumus bankā kā termiņnoguldījumu vai veicot ieguldījumus uzņēmumam pamatkapitālā, mēs esam līdzīgi kā Kipra. Daudzās valstīs šie noteikumi ir stingrāki, summas ir daudz lielākas, tāpēc neredzu, ka tas varētu traucēt.
Deputātu pieņemtos grozījumus Valsts prezidents neizsludināja, bet atdeva atpakaļ Saeimai labošanai. Organizācija «Jaunie latvieši» jau cerēja, ka valsts pirmā persona viņu saucienus būs sadzirdējusi.
Tomēr Raimonds Vējonis neiebilda, ka prasa no ārzemniekiem papildu naudu, tikai aicināja deputātus kārtību precizēt.
RAIMONDS VĒJONIS, Valsts prezidents, Latvijas Radio Krustpunktā, 24.maijs: - Likumdevējs var izlemt, kāda kārtība ir attiecībā uz TUA. Ja deputāti ir lēmuši, ka pie atkārtotas izskatīšanas ir pieci tūkstoši eiro, tāda ir deputātu griba. Jo to tomēr atbalstīja Saeimas vairākums. Tomēr tie ir sabiedrības pārstāvji, kuri tur ir ievēlēti. Pret ko man bija iebildumi, kādā veidā tas notiek.
Debates Saeimā sākušās no jauna. Un piecu tūkstošu priekšlikums sadalījis deputātus divās frontēs.
ALEKSEJS LOSKUTOVS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas loceklis (Vienotība): - Tie, kuri pārdevuši savu vienīgo mītni, vienalga, kur viņi dzīvoja iepriekš, lai nopirktu vienīgo mītni Latvijā,
pateikt, ka tagad pēc pieciem gadiem viņiem būs jāmaksā pieci tūkstoši, mēs viņus nostādām ļoti nelabā situācijā. Jo nebūt visi viņi ir tik turīgi, lai atlicinātu 1000 gadā,
lai pēc tam samaksātu prasītos piecus tūkstošus.
EDVĪNS ŠNORE, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas loceklis (NA): - Tā ir tāda veida programma! Nevis kaut kāda labdarības programma vai palīdzības programma kādam. Otrs, attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri piesakās un varbūt gribētu palikt - mēs esam
saņēmuši vēstules no šiem cilvēkiem, kur jau tagad viņi stāsta, ka Latvijai tas var būt negatīvs faktors un viņi var vērsties ECT.
Tad man ir jautājums, vēl viņi knapi ir atbraukuši, bet tādas runas jau sākas. Mums to vajag?
Komisija ar nelielu balsu pārsvaru lēma, ka, atļauju pagarinot, piecus tūkstošus valsts budžetā būs jāiemaksā tiem, kuri pirka dzīvokli vai ieguldīja bankas subordinētajā kapitālā 2014.gadā. Tātad ātrākais valsts kasē nauda varētu ienākt pēc pieciem gadiem, 2019.gadā. Ar nosacījumu, ja Saeimas vairākums balsos tāpat kā komisija un līdz tam laikam šie ārzemnieki nebūs dzīvokļus atstājuši tukšus un aizbraukuši.
Latvijā termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām aizsāka 2010.gada rudenī, un tas ļāva vieglāk amortizēt to dziļo bedri, kas radās pēc «gāzes grīdā» politikas
un nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Pretēji daudzu uzskatam, ka programmas idejas autors ir Ainārs Šlesers, priekšlikumu Saeimā patiesībā iesniedza Rīgas domes priekšsēdētājs no «Saskaņas» Nils Ušakovs.
AINARS LATKOVSKIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): - Tajā brīdī bija sabrucis, saplīsis nekustamā īpašuma burbulis, kuru bija uzpūtuši Kalvītis ar Šleseru un arī Lembergs, kaut kādā veidā te ieguldot naudu caur citiem uzņēmējiem, tajā brīdī, protams, bija jāglābj...
Jautājums: – Ko tad Šlesers īsti glāba? Bagātos attīstītājus, kas ieguldīja naudu, vai celtniekus, kam nebija jāpamet ģimenes un jābrauc uz Angliju, Zviedriju vai Norvēģiju strādāt?
LATKOVSKIS: - Kaut kādā mērā to tirgu noturēja kaut kādā līmenī tas, kas bija sacelts. Bija iespējas izpārdot dārgajā segmentā, dārgais segments attīstījās, vismaz vērtējot datus, ko sniegusi Ekonomikas ministrija, tas dārgais segments mūsu vidi neietekmēja, jo maz ir tādu ģimeņu, kas var atļauties pirkt villas Jūrmalā, bet no investoriem bija.
2010.gada rudenī programmai pieteicās 127 personas. 2012.gadā to skaits desmitkāršojās (2012.gads 1226), un savu rekordu programma sasniedza 2014.gadā, kad termiņuzturēšanās atļaujas vēlējās saņemt 2532 cilvēku. Šogad ir niecīga atsaucība – saņemti tikai 117 pieteikumu.
RAIVIS DZINTARS, Saeimas Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs: - Mēs uzskatām, ka tas ir mūsu panākums, ka šobrīd, to varētu saukt par biznesu, faktiski ir apstājies.
Iekšlietu ministrs kritizē deputātu darbu. Pirms diviem gadiem parlamentārieši lēma, ka daļu šīs programmas naudas novirzīs jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa kredītam un divu dienestu uzturēšanai. Tomēr cerētie miljoni neienāk. Pieteikumu skaits krīt, tāpēc ka nav skaidrības par programmas nākotni, ir pārliecināts Kozlovskis.
RIHARDS KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs (Vienotība): - Rodas jautājums, manā vērtējumā, šī norma, kas tieši attiecas uz investoriem, viņu plāniem, tie ir muļļāti, grozīti, samocīti. Nav tāda skaidrība par tās programmas nākotni kopumā. Ja es teiktu, būtu jābūt redzējumam - vismaz uz tiem pieciem gadiem šādā termiņā, būtu jābūt skaidriem spēles noteikumiem.
Igaunija tikko atviegloja uzturēšanās atļauju procedūru tiem ārzemniekiem, kuri strādās informācijas un sakaru tehnoloģiju sektorā. Tāpat labvēlīgāka vide būs tiem, kuri būs veikuši vismaz 1 miljona eiro tiešās investīcijas.
Kaimiņvalsts atšķirībā no Latvijas arī noteikusi imigrācijas kvotu, cik daudz ārzemnieku drīkst ierasties, tie ir 1317 cilvēki gadā jeb 0,1% no pastāvīgo iedzīvotāju skaita.
Par mūsu likumu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iebraucējus, kuri dzīvo uz laiku, nedomā šķirot ne pēc profesijas, ne ieguldījuma lieluma, ne lojalitātes mūsu valstij. Viņš uzskata, ka
visiem ir iespēja iemācīties latviešu valodu un pēc pieciem gadiem saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Septiņas personas to jau spējušas izdarīt.
AINARS LATKOVSKIS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (Vienotība): - Kā jūs iedomājaties, mēs nosakām, kurš ir disidents, kurš ir Putina draugs, kurš ir Putina oponents? Mēs rakstām vēstules Krievijas drošības iestādēm un prasām informāciju par viņu disidentiem? Tad jau tikpat labi Krievijas interesēs ir šeit iesūtīt tā saucamos guļošos čekistus un daļa no tā saucamajiem disidentiem x stundā izrādīsies labi apmācīti kaujinieki! Tas nav iespējams. Šāda veida sadale nav iespējama. Viņi paši ar savu rīcību, ar savu attieksmi pret valsti, kurā viņi dzīvo, pret valodu, kura šeit tiek runāta, pret skolām un bērnudārziem, uz kuriem viņi izvēlas sūtīt savus bērnus, var pierādīt savu lojalitāti šeit.
Iepriekš termiņuzturēšanās atļaujas vairāk saistīja ar drošības jautājumiem
Drošība vairs nav šīs programmas svarīgākais jautājums, uzsver iekšlietu ministrs. Saeimai ir jāveic reformas, lai uzturēšanās atļaujas nestu ekonomisku labumu un mēs zinātu, ko no jaunajiem latviešiem gaidīt.
RIHARDS KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs (Vienotība): - Vienreiz izšķirties politiski. Tad vai nu sakārtot, ka tas nes kādu pienesumu, vai nu izvērtēt, vai ir jēga šādi te to programmu muļļāt!