Valsts kontrole pērn pabeidza 45 revīzijas

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Valsts kontrole (VK) pērn pabeidza 45 revīzijas, tajā skaitā 27 finanšu revīzijas un 18 likumības un lietderības revīzijas, liecina VK publiskais gada pārskats par 2015.gadu.

VK kontroliere Elita Krūmiņa, komentējot gada pārskatu, žurnālistiem pastāstīja, ka revīzijās konstatēto var apkopot trīs blokos, kas ir izaicinājums visai valsts pārvaldei - lielo projektu īstenošana, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība un politikas plānošana sabiedrībais nozīmīgās jomās.

Turklāt VK īpašu vērību pievērsa valsts budžeta plānošanai. «Budžeta plānošanas process nav optimāls un ir atrauts no valsts attīstības mērķiem, tajā nepieciešams veikt budžeta bāzes izdevumu izvērtēšanu,» teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka revīzijās tika konstatēti trūkumi valsts spējā sekmīgi īstenot lielus investīciju projektus, īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Būtiski trūkumi saskatāmi e-veselības projektā, e-dokumentu saņemšanas un uzglabāšanas infrastruktūras izveidē un ostas infrastruktūras attīstībā Krievu salā, kur pamanīta slikta projektu vadība, neskaidri mērķi, kā arī augstāko institūciju neieinteresētība, pavēstīja Krūmiņa.

Viņa arī norādīja, ka pērn VK turpinājusi apjomīgo darbu pie revīzijām pašvaldībās, tostarp vērtējot to kapitālsabiedrību pārvaldību.

«Kapitālsabiedrības nereti dzīvo autonomu dzīvi, nesaistītu ar mērķiem, kādi ir definēti pamatojumā par nepieciešamību kapitālsabiedrību dibināt, atskaitīšanās procesi ir formāli, trūkst izaugsmes un attīstības, turklāt bieži tas rezultējas zaudējumos, kuri jāsedz sabiedrībai,» skaidroja Krūmiņa.

Viņa sacīja, ka VK arī veikusi sistēmiskas revīzijas tādu sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu jomās kā ugunsdrošība, asistenta pakalpojumi invalīdiem, daudzdzīvokļu namu apsaimniekošana un citās.

VK veiktajās revīzijās bieži konstatēja tādas parādības kā līdzekļu piesavināšanos, valsts un pašvaldību resursu izmantošanu privātajām vajadzībām un amatpersonu nolaidību, kuras rezultātā zaudēti lieli valsts un pašvaldību līdzekļi.

Krūmiņa norādīja, ka VK sadarbībā ar Saeimu pērn būtiskākie jautājumi ir bijuši par amatpersonu atbildību. Pirmajā lasījumā ir pieņemts VK virzīts likumprojekts, kas paplašina VK pilnvaras, ļaujot piedzīt pretlikumīgi izšķērdētos līdzekļus no amatpersonām, ja to nedara augstākās institūcijas.

VK ieskatā šādi likuma grozījumi ir sabiedrības interesēs un tuvinās amatpersonu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz līdzekļu izlietojumu tai, kāda tā ir privātajā sektorā.

VK ir augstākā revīzijas iestāde valstī.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu