Vairāk nekā četrus miljonus eiro Latvijā izmaksājusi aviosabiedrību pasažieru datu reģistra izveidošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Lielākā daļa summas ir finansējums no Eiropas Savienības, bet 10% no valsts budžeta līdzekļiem. Šis finansējums bijis nepieciešams pašas sistēmas izveidei, pētījumiem, kā arī speciālas nodaļas Drošības policijā izveidošanai.
Pirms vairāk nekā gada notikušais bruņotais uzbrukums žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijai ir tikai viens no daudzajiem terora aktiem, kas pēdējos gados satricinājis pasauli. Toreiz pēc apšaudes redakcijā sekoja arī ķīlnieku sagrābšana košera veikalā Parīzē. Jau vēlāk mediji vēstīja, ka Francijas slaktiņos iesaistītā terorista Amedija Kulibali draudzene Hajata Bumedina Eiropu pametusi un caur Turciju, iespējams, devusies Sīrijas virzienā. Tā kā Eiropas Savienībā joprojām nebija ieviests vienots pasažieru datu reģistrs,
drošības iestādes informāciju par pasažieriem ieguva novēloti.
«Ja šāda sistēma darbotos, tad pilnīgi noteikti Turcija būtu brīdināta ar lūgumu aizturēt šo personu,» pārliecināts ir iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība»). Tāpat viņš norāda, ka «mēs automātiski redzētu, ka persona ir iebraukusi ES caur Latviju uz kādu noteiktu periodu, mēs arī konstatētu, no kuras valsts tā ir izbraukusi».
Līdzīgi kā daļa ES valstu, arī Latvija nolēmusi izveidot savu pasažieru datu reģistru.
Neraugoties uz to, ka Latvijā terorisma draudu līmenis novērtēts kā zems,
drošības iestādes ar šāda reģistra ieviešanu cer apkarot arī organizēto noziedzību.
Sistēmā būs pieejama tā informācija, ko pasažieris norāda aviosabiedrībai biļešu pirkšanas brīdī un reģistrējoties lidojumam.
Gaisa kuģis esot viens no visbiežāk izmantotajiem transportlīdzekļiem, ceļojot ārpus ES. Turklāt jaunākajā Eiropola ziņojumā lasāms, ka līdz 2014. gada beigām Eiropu pametušas līdz pat pieciem tūkstošiem personu, lai pievienotos kādai no Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm: «Novērojumi liecina, ka ceļotāji no Eiropas Savienības lidojumu sāk no kādas kaimiņvalsts, nevis no savas mītnes zemes. Nonākot Stambulā, viņi visbiežāk tālāko ceļu uz kādu pilsētu pierobežā ar Sīriju mēro autobusā. Tur jau iepriekš sarunātas personas palīdz viņiem šķērsot robežu, lai nonāktu Sīrijā.»
Ja šāda sistēma jau darbotos, visticamāk, laikus būtu iespējams uzzināt, ka «Islāma valstij» pievienojies bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs, kā arī vidusskolas absolvents Mārtiņš, par kuru stāstīja «De facto». Turklāt, ja kāds no viņiem būtu nopircis atpakaļbiļeti uz Eiropu, drošības iestādes par to uzzinātu, pirms vēl viņi būtu iekāpuši lidmašīnā.
Jau pirms vairāk nekā trīs gadiem Eiropas Komisija atvēlēja 50 miljonus eiro tam, lai dalībvalstīs izveidotu pasažieru datu reģistrus. Finansējumam pieteicās arī Latvija.
Kopumā šādas sistēmas izveidei Latvijā atvēlēti vairāk nekā četri miljoni eiro (4 079 702 EUR), no kuriem 10% ir finansējums no valsts budžeta līdzekļiem.
Finansējums tērēts gan pētījumiem, gan sistēmas izstrādei, gan izveidota speciāla nodaļa Drošības policijā, kas šos datus uzraudzīs.
Taču
ar papildu izdevumiem jārēķinās arī aviosabiedrībām, kurām jāpielāgo savas sistēmas jaunajam reģistram.
«Tas nozīmē, ka mums Latvijai būs jāsniedz viena veida dati, bet citām valstīm var rasties situācija, ka jāsniedz cita veida dati, citā formātā ar citiem nosacījumiem. Protams, tas ir garāks, ilgāks process. Dažādi standarti nozīmē arī to, ka tas process ir dārgāks. Kāds par to procesu arī maksā,» norāda «Air Baltic Corporation» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.
Par nozari atbildīgā ministrija lūgs noteikt pārejas periodu sešu līdz astoņu mēnešu garumā, lai lidsabiedrības spētu pielāgot savas sistēmas jaunizveidotajam reģistram. Taču arī turpmāka sistēmas uzturēšana nebūs lēta. «ES mums finansē pašu izveidi, bet uzturēšana gulstas uz nacionālo budžetu.
Uzturēšanas izdevumi pēc IT nozares aplēsēm tiek lēsti līdz 10% no izveides vērtības,»
norāda Kozlovskis.
Bīstami atsevišķi pasažieri var būt, ne tikai nonākot kādā no dalībvalstīm, bet arī iekāpjot lidmašīnā. Turklāt «De facto» noskaidrojis, ka
iepriekš ar zināmu regularitāti gaisa kuģos pārvadāti pasažieri bez nepieciešamajiem dokumentiem.
Piemēram, saistībā ar aviokompāniju «AirBaltic» tiesu datu bāzē atrodami 13 spriedumi, kuros pērn dažādās tiesu instancēs lidsabiedrība tiesājusies ar Valsts robežsardzi par tai piemērotajiem administratīvajiem sodiem. 2014.gadā atrodami 47 šādi spriedumi. Piemēram, vienā šādā gadījumā no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku Rīgā ieradās kāds Taizemes pilsonis. Taču viņš nevarēja uzrādīt derīgu Šengenas valstu vīzu vai derīgu uzturēšanās atļauju. Rezultātā Robežsardze šo Taizemes pilsoni Latvijā neielaida. Savukārt aviosabiedrībai piemēroja administratīvo sodu par to, ka pārvadājusi pasažieri bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.
Šie dati parāda, ka
joprojām sistēmā tomēr atrodami «caurumi», ko noziedzīgie grupējumi vai teroristi, iespējams, varētu izmantot.
78 gadījumos 2013. gadā Robežsardze piemērojusi administratīvo sodu aviopārvadātājiem par to, ka tie uzņēmuši pasažierus bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Pērn šis gadījumu skaits samazinājies līdz 23. Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka norāda, ka «lidsabiedrībai, kas atvedusi tādu pasažieri, tiek piemērots sods Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā. Tas ir administratīvais sods. Diezgan iespaidīgas summas, par vienu gadījumu vairāk nekā divi tūkstoši eiro.»
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn situācija krietni uzlabojusies. «Airbaltic» sodīta vien četros gadījumos, salīdzinot ar 24 gadījumiem 2014.gadā un 53 gadījumiem 2013.gadā.
Pagājušogad biežāk pasažierus bez derīgiem ceļošanas dokumentiem atvedusi Turcijas aviosabiedrība «Turkish airlines»,
sešos gadījumos, un Krievijas «Aeroflot» - deviņos gadījumos. Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks atsakās komentēt, vai šie gadījumi saistāmi ar valsts drošības apdraudējumu. «Kā drošības iestādes kontrolē cilvēku pārvietošanos, kuri nav ES pilsoņi, to neviena drošības iestāde publiski nekomentēs, bet tas, ka šāds datu reģistrs preventīvi noteikti palīdzētu kaut kādās kritiskās situācijās, - protams,» norāda Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis.
Latvija nebūs pirmrindniece šāda reģistra izveidē.
Šāda veida informācijas sistēmas izveidotas jau vairāk nekā 60 valstīs,
tostarp Lietuvā un Igaunijā. Jāsaka gan, ka atvēlētais finansējums šim mērķim ir atšķirīgs. Latvijā sistēmas izveidei atvēlēti vairāk nekā četri miljoni eiro, Igaunijā šī summa pārsniedz piecus miljonus, savukārt Lietuvā pieticis ar vienu miljonu eiro.