Šlesera «mantojums» valstij rada pamatīgus zaudējumus

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par savu prioritāti, vēl būdams premjera biedrs Repšes valdībā 2003.gadā, un ar pilnu jaudu to turpināja, pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā turpmākajos gados. Viņš izlēma, ka piesaistīt ievērojami lielāku pasažieru skaitu lidostai izdosies ar zemāku nodevu un atlaižu politiku izredzētām aviokompānijām. Par tādu kļuva īru zemo cenu lidsabiedrība «Ryanair».

2004.gada 23.jūlija slepenais līgums «Ryanair» garantēja zemas apkalpošanas maksas: par katru pasažieri lidostai tā maksāja vien četrus ar pusi eiro. Bet par katras «Ryanair» lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt tikai vienu eiro. Trīs gadus vēlāk līgums tika grozīts uz aviokompānijai vēl labvēlīgākiem nosacījumiem.

Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. Šlesers no Satiksmes ministrijas bija prom. «Ryanair» jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums. Lidsabiedrība vērsās pret lidostu Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Lidostai tagad jākompensē «Ryanair» 802 000 tūkstoši eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi. Šonedēļ Rīgas rajona tiesā «Ryanair» prasīja izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Edgars Briedis, «Fort» zvērināts advokāts, «Ryanair» pilnvarotais pārstāvis: «Ar šķīrējtiesas spriedumu, cita starpā, par labu «Ryanair» tiktu piedzītas šķīrējtiesas tiesāšanās izmaksas, un tas būtu viens no aspektiem, ko gūtu mans klients.»

Žurnālists: «Cik tās ir lielas?»

Briedis: «Nevar teikt, neesmu saņēmis šādu instrukciju no klienta.»

«Nekā personīga» zināms, ka kopējā summa, kas lidostai jāmaksā «Ryanair», pārsniedz pusotru miljonu eiro - 1 569 086 eiro.

Taču tie nav vienīgie lidostas zaudējumi. Šķīrējtiesa vēl vienā jautājumā lēma par labu «Ryanair» un noteica, ka lidostai nebija tiesību iekasēt papildu maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Praktiski tas nozīmē, ka lidosta neatgūs arī vēl vairāk nekā 2 miljonus eiro lielu «Ryanair» parādu.

Prāvā lidostai neizdevās pārliecināt ārvalstu arbitru, un nepalīdzēja arī liecinieku tiesā stāstītais, ka tās šādu vienošanos slēdza pēc satiksmes ministra Šlesera rīkojuma. Tieši Šlesers «Ryanair» izteicis piedāvājumu par vienoto maksu līgumā, un par to liecina tiesvedības materiālos atrodamie e-pasti, ar kuriem Šlesers un «Ryanair» vadība apmainījusies gadu līdz līguma parakstīšanai. No tiem redzams, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš, personīgi tiekoties ar «Ryanair» pārstāvjiem, viņiem apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumu «Ryanair», ja vien pārvadāto pasažieru skaits daudzkārt kāps.

Andris Liepiņš, VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» valdes priekšsēdētājs: «Mēs esam nonākuši situācijā, kurā esam spiesti – lidosta ir spiesta risināt tās problēmas, kuras jau bija «iebūvētas», sākotnēji slēdzot šo līgumu.»

Pēc ilgāka pārdomu perioda lidosta vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā, lai tā izmeklē, vai «Ryanair» no 2004.gada līdz pat 2014.gadam nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Patlaban Latvijas puse aktīvi sniedz savus aprēķinus par zaudējumiem, kurus cietusi Šlesera un «Ryanair» ekskluzīvā līguma dēļ.

Lidostas sūdzība Eiropas Komisijā nebūt nav pirmā. Līdz šim izmeklēta jau 21 lieta pret «Ryanair». Lielā daļā Eiropas Komisija nelikumības nav saskatījusi, bet sešas sūdzības beigušās ar lielām «Ryanair» piespriestām soda naudām. Kopējais kompensāciju apmērs ir vairāk nekā 10 miljoni. Lielākā kompensācija 6 400 000 eiro «Ryanair» būs jāatmaksā Francijai par līgumu ar Nīmas lidostu.

Eiropas Komisijas piespriestie sodi «Ryanair» par neatļautu valsts atbalsta saņemšanu:

Džineta Innusa, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece: «Gadījumā, ja Eiropas Komisija atzītu, ka šāds atbalsts ir saņemts nelikumīgi, Latvijas valstij vai ar tās starpniecību lidostai būtu jāpiedzen šis nelikumīgi saņemtais valsts atbalsts. Ja savukārt Eiropas Komisija atzīst, ka tomēr viss ir kārtībā, tad tā arī paliek – viss ir kārtībā. Pēc būtības valsts īpaši ne ar ko neriskē, uzturot šādu sūdzību.»

Sūdzība Eiropas Komisijā lidostai ir devusi laiku mazliet atvilkt elpu un tūlīt vēl nemaksāt īru lidsabiedrībai «Ryanair» šķīrējtiesas piespriesto pusotru miljonu. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma apturēja tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču ir diezgan skaidrs, ka pēc gada vai diviem, kad Eiropas Komisija izmeklēšanu beigs, tiesvedību šajā lietā atjaunos.

Uģis Zeltiņš, Biroja COBALT zvērināts advokāts, lidostas «Rīga» pārstāvis: «Kā izriet no tās lēmuma daļas, ko nupat dzirdējām tiesas zālē, mēs lūdzām apturēt tiesvedību, līdz tiek pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par sūdzību, kurā norādīts, ka «Ryanair» ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu.»

No pagājušā gada pavasara ar «Ryanair» lidostai ir jauns līgums, tāds pats kā ar citām aviokompānijām. Neskatoties uz draudiem pat par aiziešanu no Rīgas, pagājušais gads īru lidsabiedrībai ir bijis labākais pasažieru skaita ziņā.

Andris Liepiņš, VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» valdes priekšsēdētājs: «Lai kādas spekulācijas būtu, lidosta «Rīga» ir galvenā «Ryanair» lidosta Baltijā un, neskatoties ne uz ko, 2016.gadā «Ryanair» pārsniegs pat 1 miljonu apkalpoto pasažieru.»

Valstij neizdevīgā līguma ar «Ryanair» sekas un Šlesera lomu tajā 2010.gadā sāka izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un lietu izbeidza.

Tikai pēc Valsts kontroles protesta izmeklēšanu atjaunoja, bet rezultātu šajā kriminālprocesā nav joprojām.

Šlesers, kurš tagad strādā ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītos biznesos, joprojām uzskata, ka «Ryanair» līgums bija valstij izdevīgs:

«Tā kā vairs neesmu politiķis, nevēlos plaši komentēt politiskos procesus. Bet, kas attiecas uz Jūsu jautājumu, varu pateikt, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, Satiksmes ministrijas realizēto politiku aviācijas jomā atbalstīja Ministru kabinets! Kā rezultātā Rīgas lidosta no mazas, provinciālas lidostas pārvērtās par lielāko lidostu Baltijā, palielinot pasažieru apgrozījumu no 650 000 līdz 5 000 000! Daudzkārtīgi samazinot aviopārvadājumu biļešu cenas, tika dota iespēja lidot Latvijas cilvēkiem, kuriem šāda privilēģija iepriekš nebija iespējama! Kā arī, pateicoties šai politikai, Latvija piesaistīja katru gadu ievērojami vairāk ārvalstu tūristu, kuri atstāja Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro! Man ir ļoti žēl, ka šodien Latvijas aviācijas nozare atrodas stagnācijā! Ar cieņu, Ainārs Šlesers.»

Lidosta Eiropas Komisijā sūdzību par «Ryanair» iesniedza pirms diviem gadiem, neilgi pirms līguma darbības termiņa beigām.

Džineta Innusa: «Zināmā mērā jāpieliek punkts visam šim stāstam ar savulaik noslēgto līgumu, kas tiešām gadu gaitā pierādīja, ka lidostai tas nav izdevīgs.»

Galu galā jādara viss, lai saņemtu atpakaļ negūtos ienākumus, jo tikpat labi valsts ir arī lidostas akcionāre, tieši tādā pašā veidā mūs arī interesē lidostas spēja darboties atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, tai skaitā Eiropas Komisijas konkurences tiesībām.