Aizdomās par līdzdalību 1,6 miljonu izkrāpšanā aiztur VID darbinieci

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Finanšu policisti šonedēļ Cēsīs aizturējuši kādu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieci, kuru vaino krāpnieciskas shēmas organizēšanā, ar kuras palīdzību izkrāpti 1,6 miljoni eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš izteicies, ka noziegums nebūtu noticis, ja VID kopumā nebūtu bijusi vieglprātīga attieksme pret pievienotā vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējiem.

Ceturtdienas rītā Finanšu policija aizturēja Cēsu VID nodaļas darbinieci Agnesi Leimani, kura, iespējams, no 2013.gada janvāra kopā ar trim uzņēmējiem izveidojusi shēmu PVN izkrāpšanai.

Viens no viņas sadarbības partneriem par finanšu noziegumiem četrus gadus bijis cietumā.

Finanšu policisti izkratīja Leimanes darbavietu un mājokli, kur esot atrasti vērtīgi pierādījumi. Kopumā bijušas 37 kratīšanas Rīgā, Cēsīs un Valmierā.

«Šai noziedzīgajā grupā diemžēl ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu pārvaldes darbiniece, kas būtībā arī personiski izdomājusi noziedzīgo shēmu, kādā veidā apiet Valsts ieņēmumu dienesta riska analīzes sistēmas, kādā veidā organizēt pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Un būtībā

viņa bija grupējuma stūrakmens, kas arī sniedza visas konsultācijas un domugraudus, kā pastrādāt noziegumu,»

atzīst Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Taču daudz interesantāki par pašu nodarījumu ir Finanšu policijas priekšnieka Podiņa secinājumi. Viņš sapratis, ka noziegumu bijis iespējams paveikt tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienestā ir bijis liels caurums PVN atmaksas piešķiršanā.

«Šādu sistēmu varēja izdomāt tikai darbinieks, kas perfekti pārzina riska analīzes sistēmas un šo sistēmu vājības.

Kādā veidā apiet šo sistēmu, tas ir izdomāts, tas ir noticis, būtībā šīs darbības tika veiktas no 2013.gada janvāra līdz šodienai. Tātad

mums ir periods būtībā trīs gadi, kad neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav nojautis, kas reāli notiek. Tātad izkrāptās summas ir vienkārši ... neiedomājamas.

Un ir identificēti vēl jauni gadījumi, kas liecina par to, ka

pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kontroles sistēma Valsts ieņēmumu dienestā darbojas ļoti vāji,»

uzsver Podiņš.

«Bija kaut kādas atsevišķas identifikācijas, uz kurām mēs jau iepriekš norādījām, bet, ka šādā veidā, teiksim, tik milzīgos apmēros ir iespējams īstenot šādas krāpnieciskas shēmas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas par to pat nenojauš - ar to mēs saskārušies tiešām vēl nebijām,» atzīst Finanšu policijas vadītājs.

Ģenerālprokurors aicina nesteigties ar rotāciju VID dienestu vadībā

«Nekā personīga» rīcībā esošajā

finanšu ministres Danas Reiznieces Ozolas rezolūcijā uzdots četru VID struktūrvienību vadītājus un viņu vietniekus rotēt.

Viens no rotējamajiem ir Finanšu policijas priekšnieks Podiņš. Izmaiņas skartu arī Muitas policijas priekšnieku Ediju Ceipi, Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes priekšnieku Marjanu Buriju, nodokļu kontroles pārvaldes priekšnieku Ivetu Buškevicu un visu šo cilvēku vietniekus.

Ministres padomnieka Jurija Spiridonova sastādītajā

pavēlē Pētersonei arī pieprasīts pakļaut Finanšu un Muitas policiju tieši VID ģenerāldirektoram.

Tas padarītu par nevajadzīgu VID ģenerāldirektora vietnieka Kaspara Čerņecka amatu. Ministre arī pavēlējusi Pētersonei sagatavot tādus normatīvos aktus, kas liktu VID iestāžu vadītājus rotēt ik pēc pieciem gadiem.

Reformas politiķe pamato ar sabiedrības spiedienu pēc pārmaiņām VID.

«Jā, četru struktūrvienību vadībai un vietniekiem, kas ir pakļauti vislielākajam korupcijas riskam, šobrīd ir dots Pētersones kundzei uzdevums veikt šajā līmenī vienreizēju rotāciju. Kāda ir šīs rotācijas saturiskā daļa, konkrētais piedāvājums, tas, protams, tiek atstāts viņas kā iestādes vadītājas kompetencē,» pauda Reizniece-Ozola.

Ceturtdienas rītā, kad notika aizturēšana Cēsīs, bija arī kāda cita nozīmīga saruna.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija devies pie finanšu ministres, lai viņu pārliecinātu ar reformām piebremzēt.

Viņš ar skaitļiem parāda, ka

Kaspara Čerņecka, Kaspara Podiņa un Edija Ceipes vadībā Finanšu un Muitas policijas strādājušas arvien labāk.

Ir atklātas daudzas lielas noziedzīgas shēmas, uzlabojusies kontrabandas apkarošana. Ģenerālprokurors no ministres aizgājis ar pārliecību, ka viņas rīkojumu par rotāciju mainīs, lai nepieļautu, ka Podiņa un Ceipes vietā atgriežas Marjans Burijs un Jānis Kalugins - Austrijā bēguļojošā Vladimira Vaškeviča domubiedri. Tieši viņi pēc pieredzes uz papīra ir piemērotākie cilvēki ieņemt augstos amatus,

«Bet es būtu ļoti piesardzīgs un ļoti rūpīgi apsvērtu, ieteiktu šīm amatpersonām apsvērt, jo ne pret Podiņa kungu, ne pret Ceipes kunga darbību kā vadītājiem man nekādu pretenziju nav.

Ļoti vienkārši ir noņemt no amata amatpersonas, kuras tīri veiksmīgi tiek galā ar saviem pienākumiem,

pie tam Podiņa kungs tikai divus gadus,» norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers iesaka nesasteigt un rūpīgi izvērtēt pieņemamos lēmumus un obligāti konsultēties gan ar Drošības dienestu, gan ar operatīvās vadības subjektiem par tām personām, kuras ir iecerēts ierotēt šo divu pieminēto personu vietā.

Ne Burija, ne Kalugina vadošos Finanšu un Muitas policijas amatos nebūšot, sola ministre Reizniece-Ozola. Tomēr arī pēc sarunas ar Kalnmeieru neatkāpšoties no ieceres atcelt no amata četru VID struktūrvienību vadītājus. Sabiedrība prasot radikālas pārmaiņas.

Kalnmeiera piedāvāto risinājumu stiprināt iekšējās drošības biroju, kam arī šie atsevišķie negodprātīgie ierēdņi jākontrolē vairāk, Reizniece-Ozola uzskata par vienu no papildu līdzekļiem, kā stiprināt iekšējās drošības mehānismu. «Šobrīd šis dienests ir pakļauts vienas struktūrvienības vadītājam, kas, manuprāt, ir nav īpaši pareizi,» uzskata ministre.

Šobrīd

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir noskaņota pārliecināt ministri, ka viņas iecerētā rotācija nav iespējama.

Finanšu policijas priekšnieku ar Nodokļu pārvaldes vadītāju vietām samainīt nevar, jo katram vajadzīgas specifiskas zināšanas. Arī Vaškeviča muitas speciālistus amatā likt nevar. Taču VID ģenerāldirektore arī saprot, ka nepakļaušanās var apdraudēt arī viņas pašas amatu.

Uz jautājumu, vai pildīs ministres rīkojumu par Ceipes un Podiņa rotāciju, Pētersone atbild: «Es šobrīd vēl neesmu pieņēmusi vēl nekādu lēmumu. Ne pat sev galvā, ne uz papīra. Man nekur nav sarunās par tādiem uzvārdiem bijis, un ministre man vispār nav uzvārdus pieminējusi. Un no manas puses viennozīmīgi - to gan es varu pateikt,

protams, kamēr es iestādi vadu, - to es varu apliecināt, ka tādas rotācijas nebūs.»
Pētersone atzīst, ka Reiznieces rotācijas plāns savā starpā sarīda VID darbiniekus.

Finanšu policisti, kas tagad VID vaino nolaidīgā attieksmē pret PVN izkrāpšanām, jau no vasaras piedaloties darba grupā, kas radīta tieši PVN shēmu izskaušanai.

Pētersone piekrīt Kalnmeieram, ka labāks veids, kā cīnīties pret negodīgiem VID darbiniekiem ir piešķirt papildu resursus VID Iekšējās kontroles birojam.

«Jāpievērš papildu uzmanība un jāstiprina šī struktūra, tātad, un arī, protams, jāpilnveido valsts amatpersonu kontroles mehānisms. Jo nav reāli, ka daži desmiti cilvēku spētu izkontrolēt 65 000 ierēdņu deklarācijas,» uzsver Kalnmeiers, norādot, ka ministre pati labi apzinās nepieciešamību stiprināt iekšējās drošības biroju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu