/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9058954t1h84a3.jpg)
Valstij ir jāizmanto visas garantijas, ko paredz līgums ar AS «KVV Liepājas metalurgs», lai nodrošinātos pret uzņēmuma saistību neizpildi, teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola: Valstij jāizmanto visas garantijas, lai nodrošinātos pret «KVV Liepājas metalurga» saistību neizpildi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministre atzina, ka «KVV Liepājas metalurgs» jau labu laiku stagnē un dzīvo «pusmiega režīmā», taču patlaban Valsts kase vērtē metalurģijas uzņēmuma iesniegto restrukturizācijas plānu.
«Restrukturizācijas plāns ir sagatavots nevis ņemot vērā valsts intereses un uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, bet tas ir pamatā balstīts uz esošo akcionāru interešu ievērošanu. Tas nav labas signāls uzņēmuma tālākai darbībai,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Valsts kase izvērtēs situāciju un piedāvās risinājumus. «Turklāt šajā situācijā svarīgi ir tas, lai valsts attiecībās ar uzņēmumu nemīkstina pozīcijas, jo ir jāizmanto visas garantijas, ko līgums paredz, lai nodrošinātos, ja gadījumā saistības netiek pildītas,» teica ministre.
Vaicāta, vai «KVV Liepājas metalurga» saistību neizpilde neradīs būtiskus zaudējumus valstij, finanšu ministre atzina, ka riski ir vērtēti.
«Īstermiņa risinājumi apgrozāmo līdzekļu iegūšanai patlaban nedod garantijas, ka uzņēmums varēs strādāt tālāk, taču valsts vēlas, lai uzņēmums turpina strādāt,» piebilda ministre.
Jau ziņots, ka Ukrainas «KVV Group» izskata iespēju apturēt «KVV Liepājas metalurgs» darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja «KVV Group» preses sekretāre Nataļja Napadovska.
«KVV Group» vadība uzskata, ka situācijā, kad «KVV Liepājas metalurgs» jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.
Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.
«Tas viss ļoti negatīvi ietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieejamību uzņēmumā, kā arī radīja negatīvu uzņēmuma tēlu. Visi «KVV Liepājas metalurgs» lūgumi par uzņēmuma maksātnespējas situācijas novēršanu palika bez nodrošināto kreditoru atbildes,» sacīja Napadovska.
Kā ziņots, «KVV Liepājas metalurgs» 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns «KVV Liepājas metalurgs» 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.
Uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.
Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt «KVV Liepājas metalurgs» parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.
Kā iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvji, priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.