/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Finansiālās grūtības nonākušais metālapstrādes uzņēmums «KVV Liepājas metalurgs» Valsts kasē atkārtoti iesniedz parādu restrukturizācijas plānu. Tajā atgādināja, ka uzņēmuma vadība pēc saskaņošanas ar «KVV group» investīciju departamentu 2015.gada 28.decembrī iesniedza Valsts kasē biznesa plānu, kas saturēja priekšlikumus, kā restrukturizēt uzņēmuma parādsaistības, kas pašlaik pārsniedz aptuveni 70 miljonus eiro.
«KVV Liepājas metalurgs» iesniedz Valsts kasē parādu restrukturizācijas plānu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parādsaistības izveidojās vēl iepriekšējo rūpnīcas īpašnieku laikā, un «KVV group» tās pārņēma, parakstot uzņēmuma aktīvu pirkšanas līgumu.
«Diemžēl līdz pat šim brīdim neesam sagaidījuši nekādu atbildes reakciju no Valsts kases administrācijas,» sacīja «KVV Liepājas metalurga» valdes loceklis Igors Talanovs.
Viņš norādīja, ka februāra sākumā notika valdības sēde, kurā tika izskatīts jautājums par situāciju uzņēmumā. «KVV Liepājas metalurgam» tika uzdots līdz 2016.gada 1.martam atkārtoti iesniegt precizētu biznesa plānu, kas ietvers arī priekšlikumus par parāda restrukturizāciju.
«Mēs ceram, ka Valsts kase, kā galvenā sarunu procesā iesaistītā puse(tai pienākas vairāk nekā 80% no uzņēmuma kopējā parāda) konstruktīvi pieies mūsu priekšlikumu izskatīšanai,» pauda Talanovs. Parāda restrukturizācijas priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020. gadam.
Tāpat Talanovs uzsvēra, ka kritiski aktuāls jautājums ir uzņēmumam piegādātās elektroenerģijas tarifs. Neraugoties uz vairākkārtēju vēršanos pie valdības un aicinājumiem risināt šo jautājumu, tarifs joprojām saglabājas nepamatoti augsts. «Kā investori, kas ir ieguldījuši naudu Latvijas ekonomikā, mēs nevaram saprast, kāpēc uzņēmumam, kas nodrošina ar darbu 450 cilvēku, elektroenerģijas tarifs ir divreiz lielāks nekā analoģiskos uzņēmumos citās Eiropas Savienības valstīs. Mēs arī neesam saņēmuši atbildi uz jautājumu, ko dara valdība, lai uzņēmumam izdotos izdzīvot. Jautājums pat vairs nav par birokrātiskām procedūrām, jautājums ir par to, kādu reputāciju investoru skatījumā iegūs Latvijas valsts,» sacīja Talanovs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka «KVV Liepājas metalurgu» piemeklējušas finansiālas problēmas. Uzņēmums tās skaidro ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kā arī problemātisko situāciju metalurģijas nozarē visā Eiropā. Kompānijai bijušas problēmas veikt energomaksājumus, maksājumu valstij par rūpnīcu, kā arī darba algas strādniekiem.
Vēstīts arī, ka 2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par «Liepājas metalurga» pamatražotnes pārdošanu Ukrainas «KVV Group», kas par «Liepājas metalurga» pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.