Ātro kredītu izsniegšanas uzņēmums «4finance», kas strādā ar preču zīmēm «Vivus» un «SMS Credit», no 21.decembra vairs nedrīkst izsniegt kredītus Lietuvā. Tik radikāls lēmums pieņemts tādēļ, ka kredītdevējs pienācīgi nevērtēja klientu maksātspēju. Kredītņēmēja spēja atdot parādu stingrāk būtu jāvērtē arī Latvijā, tomēr pie šādiem aizņēmumiem aizvien tiek cilvēki, kuri tos nespēj atmaksāt
Kādi precīzi bijuši «4Finance» pārkāpumi Lietuvā, kaimiņvalsts Centrālās bankas pārstāvji, aizbildinoties ar sākto pārbaudi, komentē izvairīgi. Prasītā telefona intervija Latvijas televīzijai tiek atteikta un atbildes tiek sniegtas tikai rakstiski, pirmdien vēstīja LTV «Panorāma».
«Pārkāpumi saistīti ar vairākkārtējiem likumpārkāpumiem un uzraugošās institūcijas rīkojumu nepildīšanu. Lietuvas Bankas Uzraudzības dienests ir atklājis vairākus likumpārkāpumus, kas parāda, ka «4Finance» sistemātiski neizpilda Lietuvas patērētāju kreditēšanas likuma prasības. 2015. gadā uzņēmumā «4Finance» veiktā pārbaude apstiprināja, ka izvirzītās prasības nav izpildītas. Tādējādi
kredīti tiek izsniegti personām, kuras, ievērojot likuma prasības, tos nebūtu saņēmušas,»
informēja Lietuvas Bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.
«4Finance» ir lielākais ātro kredītu izsniedzējs Lietuvā, kontrolējot 37,8% šā pakalpojuma tirgus. Kompānijas vadība aizvien cer vienoties ar uzraugiem konstruktīvā gaisotnē un pieņemto lēmumu tiesā pārsūdzēt nesteidzas. Problēmas kaimiņvalstī uzņēmuma ātro kreditēšanu neiespaidošot. «Mums katrā no valstīm, kurā strādājam, ir savs menedžments un sava klientu apkalpošana. Bizness katrā valstī tiek organizēts atsevišķi. Tādējādi problēmas Lietuvā mūsu klienti Latvijā neizjutīs,» klāstīja uzņēmuma «4finance» valdes priekšsēdētājs Kīrans Donelijs
Ar Lietuvas centrālo banku plāno sazināties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Kaut «4Finance» pirms trim gadiem Latvijā saņēma sodu par līdzīgiem pārkāpumiem, nu šīs problēmas ir novērstas. Taču
apgalvot, ka situācija nozarē būtu uzlabojusies, nevar. Kavējumu īpatsvars, salīdzinot ar citiem aizdevumu veidiem, aizvien ir liels.
«Bezmaksas kredīts ir būtiska problēma. Sākumā liekas, ka tā ir laba lieta, bet kad tas tiek pagarināts ļoti daudzas reizes, tas faktiski kļūst par maksas kredītu. Tālāk jau 50-60% kredītu tiek pagarināti jau kaut vienu reizi. Tas jau liecina, ka patērētājs to ir paņēmis un nevar apmaksāt,» skaidro PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Lai gan no nākamā gada stāsies spēkā izmaiņas patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kam jāierobežo kredītdevēju noteiktās maksimālās procentu likmes un kavējuma naudas apmērs, šie ierobežojumi pēc garā ceļa Saeimā kļuvuši krietni vien maigāki. Tādēļ, iespējams, jau drīzumā nāksies domāt, kā likumdošanā pazemināt tās summas apmēru, kuru kredītu devējs var piešķirt bez aizņēmēja ienākumu pārbaudes.