Gads ekonomikā - nenoteiktība, kurai galu vēl neredz

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com/photos/ansik, LETA, AP/SCANPIX

Pasaules ekonomikā aizejošajā gadā pamatīgu šūpošanos piedzīvojusi gan Eiropa, kurā bija grūti panākt vienprātību par parādu nomocītās Grieķijas nākotni eirozonā, gan Krievija, kura saskārusies ar sāpīgām sankcijām tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Krievijas noteiktās atbildes sankcijas šogad sašķobījušas pamatu zem kājām vairākām pārtikas ražošanas nozarēm Latvijā, tomēr daudzos gadījumos mūsu uzņēmēji spējuši pietiekami ātri un adekvāti reaģēt, atrodot jaunus noieta tirgus. Savukārt ģeopolitiskā situācija izraisījusi naftas cenu kritumu kritumu, radot papildu spiedienu uz naftas eksportētājvalstīm, bet iepriecinot patērētājus.

 
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: LETA

Ģeopolitiskie pavērsieni rada grūtības uzņēmējiem un liek meklēt jaunus tirgus

Krievijas rubļa vērtības kritums un embargo Eiropas pārtikai, ko Krievija ieviesa, atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām saistībā ar militāro iebrukumu Ukrainā, radījis ilgstošu spiedienu Latvijas pārtikas ražotājiem, liekot tiem meklēt jaunus eksporta tirgus Eiropā, Ķīnā, ASV un citviet.

Ekonomikas ministrijas un Eiropas Savienības atbalsts zivju, piena un gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai daudziem uzņēmējiem ļāvis veiksmīgi kompensēt zaudēto Krievijas tirgu, savukārt tūrismā Krievijas ceļotājus ar uzviju aizstājuši tūristi no citām valstīm.

Tomēr

īpaši smags aizvadītais gads bijis piensaimniecības nozarei,

kur krīzi padziļinājusi piena kvotu atcelšana Eiropā, kam sekoja piena cenu kritums un pirmie bankroti. Paši lauksaimnieki kā gada nelabvēlīgāko notikumu min kooperatīva «Trikāta KS», kurš bija daudzu piena lopkopju ilgi lolota ideja par kooperāciju, maksātnespēju. Gada nogalē zemo piena iepirkuma cenu un Krievijas embargo radītās piena pārprodukcijas dēļ zem izsoles āmura nonākusi arī viena no lielākajām Pierīgas zemnieku saimniecībām - Mālpils novada «Bērzi», kas pārdod jaunbūvēto fermu un vairāk nekā 300 piena govju ganāmpulku.

Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka,

neskatoties uz sarežģītiem ārējās vides apstākļiem, var prognozēt, ka kopējais preču eksporta pieaugums šogad saglabāsies pozitīvs,

lai gan desmit mēnešu kopējais eksporta pieaugums ir samazinājies līdz 1%, kamēr deviņos mēnešos pieaugums bija 2% apmērā.

 
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: LETA

Latvijas mājsaimniecībām pirmais gads atvērtajā elektroenerģijas tirgū

No 2015.gada 1.janvāra visas mājsaimniecības elektrību sāka iegādāties atvērtajā tirgū, tomēr mājsaimniecības joprojām devušas priekšroku AS «Latvenergo», kūtrāk izvēloties citu tirgotāju piedāvājumu.

Šogad elektrības tirgotāju mainījuši 67 717 juridisko personu un mājsaimniecību objektu īpašnieki,

līdz ar to kopumā elektroenerģijas tirgus aktivitāte vērtējama kā ne īpaši aktīva, jo lielākā daļa mājsaimniecību izvēlējās palikt pie «Latvenergo» piedāvājuma, pārējiem tirgotājiem samierinoties vien ar dažiem tūkstošiem klientu.

Pēc «Sadales tīkla» sniegtās informācijas, patlaban elektroenerģiju mājsaimniecībām tirgo AS «Latvenergo», SIA «Baltcom TV», SIA «220 Enerģija», SIA «Win Baltic» un SIA «Aeon Energy».

Būtisks notikums, kas jau nākamgad ietekmēs elektroenerģijas lietotājus, ir šā gada nogalē Lietuvā atklātie starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju.

Paredzams, ka Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums «NordBalt» un Lietuvas un Polijas starpsavienojums «LitPol» ļaus palielināt lētākas elektroenerģijas piegādes Baltijas reģionam, kas attiecīgi varētu par dažiem procentiem samazināt arī kopējo elektrības cenu galapatērētājiem.

 
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Reuters/Scanpix

Lietuvas SGT - Solis uz priekšu Baltijas reģiona enerģētiskās neatkarības veicināšanā

Gada sākumā Lietuvas Klaipēdas ostā iestūrē sašķidrinātās gāzes terminālis, kuram gāzi piegādā Norvēģijas kompānija «Statoil». Lietuvas SGT piegāžu drošības ziņā kalpo kā drošības spilvens visām Baltijas valstīm, jo nepieciešamības gadījumā tas var nodrošināt 90% no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vajadzībām.

«Litgas» un «Statoil» līgums paredz piecu gadu laikā piegādāt terminālim 2,7 miljardus kubikmetru sašķidrinātās gāzes, taču neoficiāla informācija liecina, ka šobrīd notiek sarunas par līguma pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem, bet par mazāku gāzes apjomu.

Vienlaikus Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbība komplektā ar Klaipēdas-Kiemenai gāzes vada attīstību Eiropas Komisiju (EK) mudinājusi atcelt derogāciju jeb atkāpi, kas Latvijai ļāva atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu.

EK vēstulē Ekonomikas ministrijai uzsvērts, ka 2015.gada decembrī, kad Klaipēdas-Kiemenai gāzes vads sāks darboties,

varēs uzskatīt, ka Latvija vairs nav izolēts tirgus, un uz valsti attieksies Gāzes direktīvā noteiktās prasības.

Tas ir būtisks jaunums, kas deputātiem jāņem vērā, lemjot par grozījumiem Enerģētikas likumā.

Saeima šogad atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017.gada 3.aprīļa,

kā arī uzņēmuma «Latvijas Gāze» sadalīšanas nosacījumus. Šajā laikā parakstīta arī deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību un Latvijas un Lietuvas saprašanās memorands par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā un atvērta gāzes tirgus attīstībā.

     
    Ilustratīvs attēls
    Ilustratīvs attēls Foto: AP/Scanpix

    Degvielas cenas pasaulē krīt, šūpojas ekonomikas

    Naftas cenas pasaulē šogad kritušas rekordapjomos, šūpojot naftas eksportētājvalstu ekonomikas un iepriecinot patērētājus.

    Naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC atsakoties no līdzšinējās ieguves ierobežošanas politikas, lai stabilizētu cenas,

    pēdējā pusotra gada laikā cenas kritušās par vairāk nekā 60%.

    Decembra nogalē naftas cena globālajā tirgū nokritusies līdz 36,04 dolāriem, kas ir zemākais līmenis pēdējo 11 gadu laikā.

    OPEC paziņojusi, ka paredz pakāpenisku tirgus stāvokļa uzlabošanos, kamēr pieaugošais pieprasījums un ārpus OPEC esošo eksportētājvalstu piegāžu pieauguma palēninātais temps izlīdzinās pastāvošo pārprodukciju.

    Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC atzinusi, ka

    globālais tirgus atgūsies tikai pamazām un jēlnaftas cena pārsniegs 70 dolārus tikai pēc četriem gadiem.

    OPEC, kas nodrošina trešdaļu no pasaules jēlnaftas patēriņa, savā ikgadējā ziņojumā norāda, ka rēķinās ar jēlnaftascenu pieaugumu līdz 70,70 dolāriem 2020.gadā un līdz 95 dolāriem 2040.gadā.

    Vēl tikai pērn OPEC prognozēja, ka šīs desmitgades laikā jēlnaftas cena saglabāsies 110 dolāru līmenī.

    Naftas ieguves platformu skaits ASV piedzīvojis kāpumu, tādējādi palielinot bažas par jēlnaftas ieguves apjoma iespējamu pieaugumu.

    Naftas cenu kritums rada grūtības tās eksportētājvalstīm, savukārt iepriecina mazumtirdzniecības nozari un ražotājus, kuriem samazinās energoresursu izmaksas.

     
    Ilustratīvs attēls
    Ilustratīvs attēls Foto: LETA

    Liepājas metalurgs atsāk darbu. Bet vai turpinās?

    «Solis uz priekšu, divi atpakaļ,» - apmēram tā varētu raksturot aizvadīto gadu Ukrainas kompānijas īpašumā nonākušajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs».

    2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par «Liepājas metalurga» pamatražotnes pārdošanu «KVV Group». Ukrainas kompānijai par «Liepājas metalurga» pamatražotni jāmaksā 107 miljoni eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.

    Šā gada martā, piedaloties smaidīgām valsts amatpersonām, uzņēmums svinīgi atsāka darbu, tomēr līksme nebija ilga

    - jau drīz vien «KVV Liepājas metalurgs» sāka sūdzēties, ka tā darbību apgrūtina pārāk augstas elektroenerģijas izmaksas.

    Jau maijā uzņēmums bija spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā un atlaist daļu strādnieku, norādot, ka produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Jūnijā uzņēmumam radās grūtības veikt maksājumus «Latvijas gāzei» un «Latvenergo».

    Saskaņā ar «KVV Liepājas metalurga» prognozēm, šo gadu uzņēmums pabeigs ar aptuveni astoņus miljonus eiro lieliem zaudējumiem, kurus galvenokārt ir veicinājis negaidīti straujš kritums metāla izstrādājumu tirgū, kā arī augstas elektroenerģijas cenas. Uzņēmums par elektroenerģiju gribētu maksāt uz pusi mazāk.

    Uzņēmumam līdz 28.decembrim par pērn iegādāto rūpnīcu Valsts kasē bija jāsamaksā 2,7 miljoni eiro, taču uzņēmums to lūdzis atlikt uz diviem gadiem, un nav skaidrības arī par nākamgad paredzētā 7,5 miljonu eiro maksājuma izpildi. Arī to «KVV Liepājas metalurgs» varētu prasīt atlikt līdz 2018.gadam. Valsts kase lūgumu sola izvērtēt, taču cerības uz lielu pretimnākšanu nesola.

    Uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs uzsver, ka bez papildu valsts atbalsta kompānijai var klāties visai grūti.

    Uzņēmums ne tikai vēlas uz diviem gadiem atlikt maksājumus kreditoriem, bet arī būtiski samazināt elektroenerģijas izmaksas,

    no kurām šobrīd būtisku daļu veido obligātā iepirkuma komponente.

    «Ja panāktu OIK atcelšanu, uzņēmums nākamgad varētu strādāt ar 50% jaudas noslodzi tagadējo 30% vietā un sasniegt 132 miljonu eiro apgrozījumu,» sacīja Talanovs.

    «KVV Liepājas metalurgs» uzsver - par spīti prasītajām kredītbrīvdienām, maksātnespējas draudu šobrīd nav. Citās domās gan ir administrators Haralds Velmers, kurš pats no «KVV Liepājas metalurga» tiesas ceļā grib atgūt 550 000 eiro.

    «Lūkojoties no malas, tā ir nevarēšana vai nevēlēšanās maksāt, kas ir jautājums par uzņēmuma maksātspēju,» teica Velmers.

    «KVV Liepājas metalurga» apgrozījums šogad ir 73 miljoni eiro. Darba algās šogad samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

     
    Ilustratīvs attēls
    Ilustratīvs attēls Foto: flickr.com/photos/teegardin

    Beidzot ierobežo ātros kredītus

    Šā gada maijā Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi stingrākus nosacījumus ātro kredītu izsniegšanai, lai mazinātu neapdomīgas aizņemšanās risku. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

    Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.

    Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā tiks noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.

    Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkuru ar to saistīto izdevumu summa, tostarp nokavējuma procenti un līgumsods, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu, paredz likuma izmaiņas. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.

    Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz plkst.7.

    Līdz šim šādu nosacījumu regulējums neparedzēja.

    Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk par reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.

     
    Ilustratīvs attēls
    Ilustratīvs attēls Foto: flickr.com/photos/ansik

    Vētrainas diskusijas par nodokļiem

    Aizvadītais gads izcēlies ar vētrainām diskusijām par dažādiem likumiem un nodokļiem, sākot ar vētrainām debatēm par «nolikto atslēgu principu» mājokļu kreditēšanā un beidzot ar iecerēm ieviest «solidaritātes nodokli» un ierobežot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju.

    Gada sākumā hipotekāro kreditēšanu uz laiku iesaldēja politiķu ņemšanās ap «nolikto atslēgu» principu. Sākotnēji politiķi nolēma ieviest obligātu «nolikto atslēgu» principu gadījumos, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots tā mājoklis. Bankas grozījumi tika kritizēti, un tika paaugstināta pirmā iemaksa mājokļa kredītiem, tāpēc politiķi grozīja šo likuma normu un ieviesa «nolikto atslēgu» principu kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Statistika rāda, ka kredīts ar «nolikto atslēgu» principu lielai daļai mājokļa pircēju nemaz nav pa kabatai - šajā gadījumā pirmā iemaksa ir augstāka, tāpēc šo iespēju izmanto salīdzinoši maz hipotekārā kredīta ņēmēju.

    Janvārī tika sākta valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Mājokļu galvojumu programmas īstenošanā kopā ar «Attīstības finanšu institūciju «Altum»» iesaistījās sešas komercbankas - «Citadele», «SEB banka», «Swedbank», «Nordea» banka, «DNB banka» un «ABLV Bank». Šogad programmā «Altum» piešķīris vairāk nekā 1200 mājokļu galvojumus ģimenēm.

    Lemjot par valsts budžetu, «karstākie kartupeļi» bija mikrouzņēmuma nodokļa režīms un solidaritātes nodoklis. Iecere ierobežot nozares, kuras varēs darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, sastapās ar kritiku, ka tā iznīcinās mazos uzņēmējus, savukārt tā dēvētais solidaritātes nodoklis izraisīja iebildumus, ka tas apgrūtinās augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti un veicinās speciālistu aizplūšanu no valsts.

    Lai arī Finanšu ministrija iebilst, ka mikrouzņēmumu nodoklis veicina nodokļu optimizēšanas shēmas, kropļo godīgu konkurenci un rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai, ieceri veikt izmaiņas mikrouzņēmuma nodoklī valdība atlika uz gadu. Tomēr Saeima nolēma ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Vienlaikus atbalstīti vairāki pasākumi nevienlīdzības mazināšanai – pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra.

    Lielas diskusijas un sabiedrības «krējuma» protestus izraisīja arī iecere piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) izklaides un kultūras pasākumiem, līdz arī šo ideju valdība uz laiku atlika.

    Valsts budžeta veidošanas process un sasteigtie lēmumi nodokļu politikā izraisījuši asu uzņēmēju kritiku, kuri finanšu ministra Jāņa Reira darbībai šogad snieguši nesekmīgu novērtējumu.

     
    Uģis Magonis
    Uģis Magonis Foto: LETA

    «Latvijas Dzelzceļa» nedienas - Magonis cietumā; pa Latvijas sliedēm turpina braukt relikvijas

    Daudzsološs, tomēr neveiksmju pilns izvērties gads dzelzceļa nozarē. «Latvijas dzelzceļa» nu jau bijušais šefs Uģis Magonis amatu zaudējis saistībā ar aizdomām par koruptīviem darījumiem. Latvijas tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka viens no Igaunijas bagātākajiem cilvēkiem Oļegs Osinovskis piekritis Magonim samaksāt 500 000 eiro, lai viņa firma «Latvijas Dzelzceļam» varētu pārdot četras dīzeļdegvielas lokomotīves. Kopējā darījuma vērtība bijusi astoņi miljoni eiro.

    Rīgas rajona tiesa 8.augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet jau oktobra vidū viņš atbrīvots pret 400 000 eiro drošības naudu.

    Lai arī dažs labs uzskatīja, ka līdz ar Magoņa aiziešanu prom būs arī Krievijas kravas, tā tomēr nenotika. Lai arī pārvadāto kravu apjomi šogad nedaudz samazinās, to kritums sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā vērtējams kā nebūtisks.

    Tikmēr Satiksmes ministrija un AS «Pasažieru vilciens» solīt sola, bet nespēj nedz modernizēt esošos, nedz iegādāties jaunus pasažieru vilcienus.

    Latvijas dīzeļvilcienu modernizētāji - pilnsabiedrība «DMU vilcieni» - nav spējuši iekļauties noteiktajos termiņos, radot risku zaudēt 13 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļu, kurus savulaik paradoksālā kārtā šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

    Līdz 11.decembrim darbi bija veikti aptuveni 70% apmērā, tāpēc valdība pagājušajā nedēļā atļāva šo projektu īstenot līdz nākamā gada 30.jūnijam.

    Taču pozitīvu virzību dzelzceļa nozarē pieredzējis Eiropas sliežu platuma «Rail Baltica» projekts, kura pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīra 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā. Pilnsabiedrībai «RB Latvija» savukārt izdevās lauzt pašvaldību un iedzīvotāju pretestību šim projektam, un gaidāms, ka nākamā gada pavasarī bez liekiem sarežģījumiem izstrādāto trases novietojumu atbalstīs visas 15 iesaistītās pašvaldības.

    Tikmēr turpinās jauno elektrovilcienu iepirkums. Dalībai elektrovilcienu iepirkuma otrajā kārtā kvalificējušies pieci pretendenti, bet konkursa uzvarētājs varētu tikt paziņots 2016.gada pavasarī.

     
    Biznesa konsultants Marks Dežentils Viljamss (no kreisās), "airBaltic" finanšu investors, Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" izpilddirektors Martins Gauss un AS "Air Baltic Corporation" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags
    Biznesa konsultants Marks Dežentils Viljamss (no kreisās), "airBaltic" finanšu investors, Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" izpilddirektors Martins Gauss un AS "Air Baltic Corporation" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags Foto: LETA

    «airBaltic» investoru skandāls

    Rudenī valdību satracināja nacionālās aviokompānijas «airBaltic» īpatnējie finanšu investora meklējumi, kuru rezultātā valdībai piedāvāts slēgt līgumu ar Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

    Īpašu uzmanību šim investoram piesaistīja fakts, ka reizē ar investoru pūrā nāca arī piecu Krievijā ražotu «Sukhoi» lidmašīnu iegāde.

    Beigu beigās valdība ar «airBaltic» ilggadējo finanšu konsultantu «Prudentia» sadarbību pārtrauca, savukārt pēc «Prudentia» patriekšanas krita arī pats satiksmes ministrs Matīss (V), kuram neuzticību izteica paša partijas biedre un premjere Laimdota Straujuma (V).

    Montāgs-Girmess un «airBaltic» vadītājs Martins Gauss savukārt apsolījās Krievijas lidmašīnas neiegādāties. Tomēr drošības labad akcionāru līgumā iekļauts punkts, ka «airBaltic» un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

     
    Laimdota Straujuma
    Laimdota Straujuma Foto: AFP/LETA

    Gada nogalē beidzot sāk ES struktūrfondu projektus

    Viena no reizēm, kad šogad premjerministri Laimdotu Straujumu varējām redzēt dusmīgu, bija reizē, kad premjere sadusmojās par čammāšanos Eiropas Savienības fondu apguvē.

    Daudzu noteikumu tapšana, lai pie šīs naudas tiktu, vairākās ministrijās atpaliek no grafika. Saskaņā ar Finanšu ministrijas ziņām tādējādi 2016.gadā Latvijā ieplūdīs vismaz par 100 miljoniem eiro mazāk, nekā sākotnēji plānots. Turklāt, nesasniedzot izvirzītos mērķus, līdz 2018.gadam Latvija var zaudēt 260 miljonus eiro no fondos kopumā pieejamā finansējuma.

    No 2014. gada līdz 2020. Latvijai no Eiropas fondiem ir pieejami 4,4 miljardi eiro

    Par šo naudu plānots attīstīt infrastruktūru, radīt darba vietas, mazināt bezdarbu, veicināt pētniecību, pilnveidot sociālo palīdzību un daudzas citas lietas. Taču plānošanas perioda pirmajos nepilnos divos gados Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā. Šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 15 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 226 miljonu eiro apmērā.

    Par «bedri» Eiropas fondu naudas plūsmā īpaši nobažījušies būvnieki, kuriem pēkšņs darbu apjoma kritums draud ar bankrotu vilni nozarē, kam turklāt var sekot arī bezdarba kāpums.

    Finanšu ministrijā skaidro, ka būtiskākie šķēršļi, kāpēc aizkavējas normatīvā regulējuma apstiprināšana fondu līdzekļu apgūšanai, esot, piemēram, pieejas maiņa uz investīciju politiku, kas prasa nozaru politikas veidošanas pārorientāciju uz laiku, lai gatavotu kvalitatīvas un pārdomātas investīciju stratēģijas ar plānotu rezultātu, nosacījumus un projektu vērtēšanas kritērijus. Daudzos gadījumos ieilgušas arī konceptuālās diskusijas ar Eiropas Komisiju, sociālajiem un sadarbības partneriem vai citām nozaru ministrijām par atbalsta pasākumu mērķiem un nosacījumiem. Savukārt atsevišķos gadījumos esot redzams, ka nozaru ministrijas patlaban vēlas pārskatīt tos nosacījumus investīciju pieejamībai, par ko panāktas vienošanās ar Eiropas Komisiju, apstiprinot Darbības programmu 2014.gada rudenī.

     
    bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš
    bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš Foto: LETA

    Lielvārdē uzvēdī deviņdesmitie - mērs paraksta 200 miljonu vekseli

    Nu jau bijušais Lielvārdes mērs Jānis Āboliņš deviņdesmito gadu labākajās tradīcijās vienpersoniski parakstījis 200 miljonu eiro vekseli kādai ārvalstu firmai, kas pat vēl nav sākusi darbu.

    Pašvaldībā par to netika informēts neviens darbinieks vai deputāts. Bijušais domes priekšsēdētājs to darījis vienpersoniski. Kā atklāja pats Āboliņš, cenšoties piesaistīt pašvaldībai investoru, viņš kā pašvaldības priekšsēdētājs paudis savu labo gribu, ka pašvaldībai naudas līdzekļi ir nepieciešami un ka tā tos patiešām var arī apgūt un izlietot atbilstoši mērķiem.

    Šāda muļķība gan, šķiet, sekas atstās vienīgi uz Āboliņa personīgo karjeru - no Lielvārdes mēra krēsla viņš pēc šā izgājiena ātri vien atteicās pats, savukārt pašvaldības domes deputāti pēc notikušā nolēma Āboliņam anulēt paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs.

    Par notikušo Finanšu ministrija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un prokuratūrā. Arī pašvaldība vērsās tiesībsargājošās iestādēs.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu