Latvijas Banka šogad prognozē 2,3% IKP kāpumu, nākamgad - 2,7%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Banka šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi prognozē 2,3% apmērā. Salīdzinājumā ar jūnijā paustajām prognozēm šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma aplēses koriģētas uz augšu, iepriekš ekonomikas pieaugumu centrālā banka lēsa 2% apmērā.

Savukārt nākamā gada tautsaimniecības izaugsmes prognozes Latvijas Banka samazinājusi līdz 2,7% iepriekš lēsto 3% vietā,

šodien preses konferencē informēja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šī gada IKP prognozi augšup koriģēt ļauj tautsaimniecības pirmā un otrā ceturkšņa dati.

Pēc Rimšēviča teiktā, IKP izaugsmes prognoze šim gadam - 2,3% - var vēl mainīties līdz gada beigām.

Rimšēvičs skaidroja, ka 2016.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsmi pozitīvi ietekmēs turpmāka kreditēšanas attīstība un labvēlīgie finansiālie nosacījumi eirozonas valstīs, kā arī naftas cenu kritums un ar to saistītais reālais ienākumu kāpums. Arī algu kāpums joprojām saglabāsies samērā noturīgs. Līdz ar to nākamā gada izaugsme varētu būt nedaudz augstāka nekā šogad.

Tajā pat laikā kopš vasaras mēnešiem, kad Latvijas Banka publiskoja iepriekšējās prognozes,

globālā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies.

To ir ietekmējusi Ķīnas un gandrīz visu pārējo jaunattīstības valstu izaugsmes pavājināšanās, korekcijas akciju tirgos, vispārējās neziņas pieaugums un «riska apetītes» samazināšanās, kas nestimulē jaunas investīcijas, kā arī novērojami papildu sarežģījumi eksportētājiem Krievijas tirgū.

Minēto iemeslu dēļ Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas IKP izaugsmes prognozes 2016.gadam no 3% uz 2,7%.

Vērtējot ekonomisko situāciju pirmajā pusgadā, Rimšēvičs atzina, ka šogad turpinājās mērena Latvijas tautsaimniecības izaugsme - pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 2%, bet otrajā ceturksnī - par 2,7%. No īstermiņa perspektīvas raugoties, ekonomiskā izaugsme ir vērtējama kā apmierinoša. Tomēr jaunākās eirozonas attīstības prognozes liek būt piesardzīgiem, domājot par Latvijas tautsaimniecības perspektīvām vidējā termiņā.

Pēc Rimšēviča teiktā,

bažas rada apstāklis, ka otrā ceturkšņa izaugsmes paātrinājumu lielākoties noteica vienreizēji faktori,

kas zaudēs savu ietekmi gada otrajā pusē. Piemēram, «KVV Liepājas metalurgs» rūpnīcas darbināšanas atsākšana bijis galvenais faktors apstrādes rūpniecības salīdzinoši labajam veikumam, tomēr maz ticams, ka arī turpmāk rūpnīca spēs tikpat strauji kāpināt izlaidi - drīzāk otrādi, riski ir lejupvērsti.

Arī pārējās apstrādes rūpniecības nozares veikums ir nevienmērīgs. No vienas puses, kokrūpniecības un elektronisko iekārtu ražošanas apakšnozaru izaugsme ir stabila un noturīga. Tajā pašā laikā vērojamas problēmas pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanas nozarēs. Jūlija apstrādes rūpniecības rādītāji bijuši pozitīvi - pieaugums bijis vairumā apakšnozaru. Tomēr viena mēneša labie dati vēl nevar būtiski mainīt skatījumu par situāciju nozarē kopumā -

vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija turpina būt pietiekami sarežģīta, un strauji situācijas atrisinājumi tuvākajā nākotnē, visticamāk, nav gaidāmi,

atzina Latvijas Bankas prezidents.

Viņš vērsa uzmanību, ka būvniecības nozarē ir zināmas problēmas - nozares izlaide ir mazinājusies, kas saistāms galvenokārt ar nekustamā īpašuma tirgus atdzišanu pēc likumdošanas izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju jomā. Ģeopolitisko norišu ietekmē problēmas vērojamas transporta nozarē, kur mazinās gan ostās pārkrauto, gan dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms. Turklāt pēdējo nedēļu laikā transporta sektorā ir parādījušies jauni potenciālie riska faktori. Gada sākums padevies neveiksmīgs enerģētikā - salīdzinoši siltie laika apstākļi nav veicinājuši enerģijas izstrādi.

Pagaidām tautsaimniecības izaugsmi nodrošina apstrādes rūpniecības līdzšinējais salīdzinoši labais veikums, kā arī tirdzniecības labie rādītāji. Tāpat izaugsmē lielu pienesumu dod nozares, kurās liela nozīme ir sabiedriskajam finansējumam. Tajā pat laikā

ārējās vides riski ir pieauguši. Turklāt redzami jauni negatīvi pārsteigumi pašu mājās

- «KVV Liepājas metalurgs» rūpnīcas turpmākās darbības perspektīvas ir saistītas ar būtiskiem izaugsmes riskiem, zivrūpnieki un piensaimnieki saskaras ar ļoti smagu situāciju savās nozarēs, transporta nozarē apjomi krītas un nenoteiktība ir tikai augusi.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka ir arī pozitīvas ziņas - rūpnieki un eksportētāji ir pierādījuši, ka ir krīzes rūdīti un pat šajos sarežģītajos apstākļos spēj iekarot jaunus produkcijas realizācijas tirgus, diversificēt darbību un kāpināt ražošanas apjomus. Būtu svarīgi šos pozitīvās attīstības asnus nenokaut ar nepārdomātām politikas iniciatīvām, aicināja Rimšēvičs.

Rimšēvičs arī atzīmēja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes. ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad palielināsies par 1,4%, nevis 1,5%, kā tika lēsts jūnijā. Savukārt nākamajam gadam eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 1,9% uz 1,7%, bet 2017.gadam tā pazemināta no 2% uz 1,8%.

Pēdējo mēnešu un nedēļu notikumi ārējos tirgos liecina, ka arī pašreizējās ECB prognozes ir ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem, rezumēja Rimšēvičs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu