Gāzesvada «NordStream» paplašinājums, kuru plāno būvēt Krievijas dabasgāzes koncerns «Gazprom», nav vajadzīgs Eiropas Savienībai (ES) un nodarīs lielu kaitējumu Ukrainai, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Lietuvas ĀM: «NordStream» paplašināšana ļoti kaitēs Ukrainai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Eiropas Savienībai tas nepavisam nav vajadzīgs. Krievijas [gāzes] piegādes tagad tiek nodrošinātas pa trim kanāliem. Tie ir «NordStream», Jamalas-Eiropas cauruļvads, kas iet caur Baltkrieviju, un tā sauktais Ukrainas tranzīta gāzesvads. Ja viņi («Gazprom») divkāršos piegādes pa «NordStream», tad mērķis praktiski ir vairāk politisks nekā ekonomisks – pilnīgi neitralizēt Ukrainas tranzīta cauruļvadu,» ministrs sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.
«Tas nodarītu lielu kaitējumu Ukrainai. Tā zaudētu daudz tranzīta ieņēmumu, un tas izjauktu gāzes sadales līdzsvaru Eiropā,» teica Linkevičs.
Viņš atzina, ka Eiropas Komisijai vajadzētu pateikt, kā šie plāni var ietekmēt ES dalībvalstu intereses un gāzes tirgu.
Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Petrs Austrevičs trešdien paziņoja, ka ir iniciējis pieprasījumu Eiropas Komisijai paskaidrot, kā plānotais «NordStream» paplašinājums ietekmēs ES valstu un Ukrainas drošību un to politisko un ekonomisko vidi.
«Jauni Krievijas gāzesvadi Baltijas jūrā ir domāti, lai sagrautu Eiropas solidaritāti. Tas notiek šodien,» deputāts sacīja paziņojumā presei.
Jau ziņots, ka «Gazprom» jūnija vidū parakstīja saprašanās memorandu ar enerģētikas kompānijām «Shell», «E.ON» un OMV par plānu zem Baltijas jūras būvēt divas papildu kārtas gāzesvadam «NordStream» no Krievijas uz Vāciju, šādi palielinot šā gāzesvada gada jaudu par 55 miljardiem kubikmetru.
1224 kilometrus garais gāzesvads «NordStream» savieno Krievijas pilsētu Viborgu ar Vācijas pilsētu Greifsvaldi. Tā pirmās divas kārtas ir ar gada jaudu 55 miljardi kubikmetru.