Trešdien, 1.jūlijā, stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielināsies maksimālais soda naudas apmērs par negodīgu komercpraksi.
Izmaiņas likumos tika izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.
Iepriekšējais normatīvais regulējums nebija pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu bija izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 eiro par aizliegtas komercprakses īstenošanu, paziņojumā medijiem informē Ekonomikas ministrija.
Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, mājaslapas vai domēna vārda) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes varēs pat apturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.
Savukārt komersanta motivācijai brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas paredz ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam negodīgas komercprakses, tostarp maldinošas reklāmas, pārkāpuma gadījumā iespēju rakstveidā apņemties noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nepieņems saistošu lēmumu attiecībā uz pārkāpuma novēršanu un soda uzlikšanu.
