Igaunija sāk mērķtiecīgi piesaistīt kvalificētu ārzemju darbaspēku

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No ārvalstu darbaspēka nav jābaidās, vienkārši jārūpējas, lai ieguvēji būtu gan šie cilvēki, gan valsts! Šādi var raksturot Igaunijā tikko sāktu, valsts apmaksātu programmu «Work in Estonia» jeb «Strādā Igaunijā!». Tās mērķis - piesaistīt ārzemju talantus valsts un privātajam sektoram. Kādus kadrus Igaunija meklē un kā kaimiņvalstī klājas cilvēkam, kurš turp pārcēlies no Brazīlijas?

Atverot vietnes «Strādā Igaunijā» sākumlapu, vispirms redzams jautājums «Kāpēc Igaunija?». Valsts tiek paslavēta kā tehnoloģiski atjautīga un inovatīva. Seko prezidenta Ilvesa video uzruna un pāris Igaunijā jau dzīvojošu ārzemnieku stāsti. Tad var pārliecināties, ka Tallinā salīdzinājumā ar Helsinkiem dzīvoklis, maize un kino biļete ir krietni lētāki, bet internets ātrāks. Tūlīt pēc tam seko konkrēti darba piedāvājumi. Šī vienkāršā mājaslapa ir programmas galvenais instruments talantīgu cilvēku piesaistē.

Kristela Kaska, «Work in Estonia» projekta vadītāja: - Rūpējamies, lai šajā vietnē vienkopus atrodama visa veida informācija, kas saistīta ar pārvākšanos uz Igauniju. Tā ir ne tikai par darba piedāvājumiem, bet arī par dzīves apstākļiem, par Igaunijas būtību, par uzturēšanās nosacījumiem, kā atrast dzīvokli, kur atpūsties.

Šobrīd informatīva kampaņa izvērsta Somijā, nākamā rindā ir Ukraina.

Mērķis gan nav jebkuru strādnieku piesaiste. Fokuss ir uz nozarēm, kuras igauņi paši vairs nespēj aizpildīt.

Martins Henks, «Pipedrive» līdzdibinātājs: - Lielākā tautību daudzveidība ir klientu atbalsta nodaļā. Tur ir kādas 10 valstis pārstāvētas. Bet mums ir arī tehniskie cilvēki no Brazīlijas un Venecuēlas, piemēram. Esam novērojuši, ka daudzi, kas izdarījuši šo milzu lēcienu, pārceļoties uz dzīvi citā valstī, ir pierādījuši sevi arī kā lieliskus darbiniekus. Viņi izrāda iniciatīvu, viņiem ir skaidri mērķi un viņi ir ļoti motivēti.

Pēdējos gados notikušas arī izmaiņas likumos, kas atvieglo kvalificēta darbaspēka iebraukšanu.

Henks: -

Ja mēs vēlamies algot kādu, kam ir grāds konkrētā jomā, mēs varam viņu dabūt šurp diezgan vienkārši.

Protams, ir jānokārto daži dokumenti un likumā ir noteikta alga, par kuru zemāku nedrīkstam maksāt. Bet citādi tas vairs nav pārāk grūti. Tomēr vairākus labus programmētājus, kas visu apguvuši pašmācībā, bet ir bez izglītības, mēs nevarējām pieņemt.

Izglītības «filtrs» šai konkrētajai kompānijai sagādājis neērtības, taču kopumā tas ir veids, kā

valsts cenšas panākt, ka atbraukušie būs spējīgi dot pievienoto vērtību Igaunijas izaugsmei.

Pērn atļaujas darbam Igaunijā izsniegtas 1237 cilvēkiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu