Latvijā darba meklētāju īpatsvars šogad turpinās lēnām samazināties, taču strauji uzlabojumi darba tirgū nav gaidāmi, atzina banku analītiķi, komentējot publiskotos darbaspēka apsekojuma pirmā ceturkšņa datus.
Banku analītiķi: Latvijā strauji uzlabojumi darba tirgū nav gaidāmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna sacīja, ka vēl arvien darba meklētāju īpatsvars Latvijā, diemžēl, mazinās galvenokārt tādēļ, ka krīt darbaspējīgo iedzīvotāju skaits gan emigrācijas, gan pakāpeniskas sabiedrības novecošanas rezultātā.
«Situācija gan turpina būt ļoti atšķirīga nozaru starpā. Piemēram, apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits turpina diezgan strauji krist. Manuprāt, tas tomēr galvenokārt saistīts ar arvien notiekošo procesu optimizāciju un darbaspēka aizvietošanu ar iekārtām (attiecīgi ceļot ražīgumu). Iespējams, ir arī neliela negatīva ietekme no pieprasījuma krituma Krievijā un ģeopolitiskas neskaidrības, tomēr transportā un loģistikas nozarē, kura ir pat atkarīgāka no Krievijas tirgus, nodarbinātība turpina augt. Savukārt, izmitināšanā un ēdināšanā, kas lielā mērā ir ar tūrismu saistītas aktivitātes, nodarbinātības kritums ir pavisam neliels, jo Krievijas viesu skaita mazināšanas kompensē citu valstu ceļotāji, tajā skaitā arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) prezidentūras saistītiem pasākumiem. Arī lielākajam darba devējam – iekšzemes tirdzniecības sektoram – nodarbināto skaits samazinās minimāli. Nodarbinātība aug būvniecībā, neskatoties uz to, ka apmēri nav palielinājušies pēdējos divos ceturkšņos, energosektorā, informācijas tehnoloģijās (IT) un komunikācijās un dažās citās pakalpojumu sfērās,» klāstīja Strašuna.
Viņa arī atzīmēja - kā arī bija gaidāms, jaunu darba vietu radīšana šogad ir ļoti vārga, turklāt ne visās nozarēs.
«Darba meklētāju īpatsvars šogad, visticamāk, vēl nokritīs, bet tas būs lēnāk nekā pērn un saglabāsies tuvu 10% gadā vidēji. Tajā pašā laikā algu kāpums turpināsies, attiecīgi balstot arī iedzīvotāju tēriņu pieaugumu,» sacīja Strašuna.
«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka norises darba tirgū ir viens no mīklainākajiem procesiem Latvijas ekonomikā pēdējā laikā.
«Darbaspēka apsekojums vēsta, ka strādājošo skaits pērn saruka, bet citi dati liek domāt, ka drīzāk notika pretējais. Tāpat rodas jautājums - kāpēc pie ļoti līdzīga ekonomikas pieauguma tempa darbaspēka apsekojums pērn uzrādīja krasi atšķirīgas un pretējas strādājošo skaita izmaiņas Latvijā un Lietuvā. Šodien [trešdien] publicētie darbaspēka apsekojuma dati par situāciju šā gada sākumā jau veicina harmoniskāku prāta stāvokli - tie uzrāda neliela nodarbināto skaita kāpuma atjaunošanos, kaut izmaiņas pēdējos divos gados kopumā bijušas minimālas,» klāstīja Strautiņš.
Viņš atzīmēja - tā kā darbaspējīgā vecuma cilvēku skaits samazinās, nodarbinātības stabilitāte nāk apvienojumā ar darba meklētāju īpatsvara kritumu, kas ir paātrinājies. Pērn Latvijā darba meklētāju īpatsvars samazinājās par vienu procentpunktu, bet šā gada sākumā samazinājuma temps paātrinājies līdz 1,7 procentpunktiem, līmenim sarūkot līdz 10,2%.
«Šī procesa spoguļattēls ir nodarbināto īpatsvara kāpums, tas 15-74 gadu vecuma grupā sasniedzis 59,7%. Šis indikators gada pirmajā ceturksnī augstāks ir bijis tikai 2008.gadā. Tātad ir pārsniegts 2007.gada līmenis, kad situāciju darba tirgū nevarēja raksturot citādi kā ekstremālu pārkaršanu. Šobrīd tādas nav - darba tirgu varētu dēvēt par «diezgan siltu«. Tātad strukturālā bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies. Viens no galvenajiem faktoriem varētu būt attīstības centros dzīvojošo īpatsvara pieaugums - kopējā iedzīvotāju skaita sarukums dot atlikušajiem iespēju dzīvot ekonomiski izdevīgākās vietās. Palīdz arī izglītības līmeņa kāpums, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā šā gada sākumā bija vēsturiski augstākajā līmenī, bet to cilvēku īpatsvars, kuriem ir pamatizglītība vai zemāka, ir tikai puse no 2002.gada sākuma rādītāja. Ir arī kāds negatīvs stimuls, kas veicina nodarbinātības pieaugumu - tā ir pensionēšanās vecuma pakāpeniskā celšana. Strādājošo Latvijas iedzīvotāju kopums kļūst ne tikai izglītotāks, bet arī aktīvāks. Šā gada sākumā vēsturiski augstākajā līmenī bija to cilvēku skaits, kuriem ir ienākumi no privātprakses vai uzņēmējdarbības un šis skaits ir gandrīz divreiz lielāks nekā 2002.gadā, par spīti mazākam iedzīvotāju skaitam,» klāstīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka pakalpojumu cenu diezgan straujais kāpums (pakalpojumu inflācija svārstās ap 3%) apvienojumā ar visai spraigo algu pieaugumu liecina, ka bezdarba līmenis, lai arī joprojām ap 10%, jau ir inflāciju viegli veicinošs. «Taču tā saucamais dabiskais bezdarba līmenis mūsu valstī ir diezgan stiepjams jēdziens. Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati rāda, ka atalgojuma attiecība pret kopējiem ienākumiem Latvijā vēl ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Tālākā nākotnē gaidāma gan šī rādītāja, gan cenu līmeņa konverģence. Ārējā konkurētspēja šobrīd ir diezgan laba un tā var pārdzīvot ilgstošu darba tirgus atrašanos, ja tā varētu teikt, maigas pārkaršanas stāvoklī. Tas būs process, kas ar vilinošāku darba piedāvājumu palīdzību pamazām vilks ļaudis ārā no apātijas un ekonomiski bezcerīgo reģionu pakšiem. Uzskatu, ka nav neiespējami līdz desmitgades beigām nonākt pie nekustamo īpašumu buma gadu bezdarba līmeņa (5-6%), šoreiz ilgtspējīgā veidā,» teica Strautiņš.
Savukārt «SEB Bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars saglabāšanās iepriekšējā ceturkšņa līmenī bija gaidāma.
«Sezonālo darbu ietekmē darba tirgus atdzīvošanās sagaidāma gada otrajā un trešajā ceturksnī. Par to liecina informācija par reģistrētā bezdarba uzlabošanos, kas no 9,2% martā aprīlī ir krities līdz 8,8%. Tomēr, ņemot vērā izaugsmes tempu sarukumu, strauji uzlabojumi darba tirgū nenotiks. Situācija valstī būs krietni atšķirīga, jo īpaši pilsētās un reģionos. Latvija pamazām pietuvojas dabiskajam bezdarba līmenim, kad to samazināt straujiem soļiem kļūst arvien sarežģītāk,» teica Gašpuitis.
Viņš minēja, ka par to liecina augstais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars kopējā darba meklētāju skaitā (43,7%).
«Svarīga būs darbaspēka mobilitātes jautājumu risināšana, kas var mazināt sarežģīto situāciju reģionos. Tāpat, neskatoties uz joprojām visai augsto bezdarbu, liela loma būs nodarbinātības līmenim, respektīvi, tā celšanai. Tas, salīdzinot ar daudzām attīstītajām valstīm, joprojām ir salīdzinoši zems, kas norāda uz darbaspēka potenciālu nākotnē. Tādēļ savlaicīgi ir jādomā par pasākumiem, kas aktīvi veicinās iedzīvotāju vēlmi nonākt, atgriezties vai pēc iespējas ilgāk palikt darba tirgū. Šajā jautājumā liela loma ir un būs tieši sabiedrības domai uz izpratnei,» teica Gašpuitis.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 100,6 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gada attiecīgajā laika periodā un līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī.