Pagājušajā gadā Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma vairāk nekā puse jeb 53,3% darba ņēmēju, kas ir par 4,6 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Tostarp darba neto darba algu līdz 285 eiro 2014.gadā mēnesī saņēma 19,1% darba ņēmēju, kas ir par 9,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet darbu algu no 285,01 līdz 450 eiro saņēma 34,2% darba ņēmēju, kas ir pieaugums par 5,2 procentpunktiem.
Savukārt 27,1% (2013.gadā - 24,2%) pērn pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01–700 eiro, 13,3% (10,9%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01–1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 1,8% darba ņēmēju pretstatā 1,7% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2014.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2% (2013.gadā - 2,4%) darba ņēmēju, savukārt 2,5% (2,9%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos
