Pašvaldību savienība paraksta vienošanās protokolu ar Ministru kabinetu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šodien domes sēdē pēc garām diskusijām piekrita parakstīt 2015.gada vienošanās un domstarpību protokolu ar Ministru kabinetu.

LPS nepiekrita protokolā noteiktajam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums tiek mainīts - 80% pret 20% par labu pašvaldībām, līdz ar to tā palikusi kā domstarpība, ko LPS plāno izdiskutēt Saeimā.

Pašvaldībām nākamgad papildus tiks piešķirti 6,5 miljonu eiro, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai. Tika panākta vienošanās 79% no protokolā iekļautajiem jautājumiem, informē Finanšu ministrija (FM).

2015.gadā ir nodrošināta līdzsvarota, reģionāli sabalansēta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām, mazinot reģionālo nevienlīdzību finanšu resursu pieejamības ziņā, norāda FM.

«Kopā ar LPS esam aizvadījuši vairākas tikšanās, nākamā gada budžeta veidošanā pievēršot uzmanību galvenajām pašvaldību problēmām. Pēc konstruktīvām un detalizētām diskusijām esam nonākuši pie kompromisa vairumā jautājumu, lai nākamgad arvien sekmētu turpmāku pašvaldību attīstību un katra iedzīvotāja labklājību,» uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Sēdes laikā izskanēja gan kritika par nozarēm, kurām valdība plāno piešķirt papildu finansējumu nākamajā gadā, gan arī tika izteikts atbalsts sagatavotajam budžeta projektam. Pierīgas pašvaldības kritizēja, ka tām pēdējos gados finansējums ir tikai atņemts, savukārt slogs tiekot radīts arvien lielāks, jo iedzīvotāju migrācija uz Rīgu un Pierīgu neesot apstājusies.

Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) un Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters (V) izteica atbalstu valdības sagatavotajam budžeta projektam un aicināja atbalstīt protokola parakstīšanu. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka budžets ir sabalansēts un nodrošinās pašvaldību līdzsvarotu attīstību. Ceļapīters arī uzteica mēģinājumus risināt jautājumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu.

Valmieras mērs Jānis Baiks noraidīja apgalvojumus, ka iedzīvotāji pārceļas tikai uz Pierīgu vai Rīgu - arī Valmierā, lai gan dzīvojamais fonds nav samazinājies, cilvēkiem neesot, kur dzīvot. «Attīstība notiek arī reģionos, ne tikai Pierīgā,» viņš uzsvēra.

Rīgas domes pārstāvis LPS Dainis Turlais (GKR) aicināja pievērst uzmanību tam, lai tiek runāta skaidra valoda un uzrādīti skaidri skaitļi, piemēram, par finanšu izlīdzināšanu vajadzētu skaidri norādīt, kas ir maksātāji un kas ir finansējuma saņēmēji. «Tie, kas pelna, nav mierā, ka viņiem par daudz atņem, bet tie, kas nepelna, saka, ka viņiem par maz dod. Tas radītu skaidru situāciju par to, kas kuram un cik maksā,» pauda Turlais. Viņš brīdināja, ka var nonākt līdz situācijai, kad Rīga nebūs ieinteresēta attīstīt ekonomiku, jo no tā neko neiegūs.

Tomēr arī viņš aicināja parakstīt protokolu, apņemoties strādāt pie jautājumiem, par kuriem nav vienprātības.

FM informē, ka nākamgad ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015.gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei.

Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi - investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 000 eiro (2014.gadā 200 000 eiro), informē FM.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), atbildot uz pašvaldību pārstāvju komentāriem, uzsvēra, ka ir jāapzinās, ka kādam tiks noņemts, bet kādam tiks pielikts. Viņa pateicās par konstruktīvo sadarbību, kāda līdz šim bijusi ar LPS. Premjerministre solīja, ka Finanšu ministrija no nākamā gada sāks strādāt pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izstrādes, lai pusgada laikā darbs būtu paveikts.

Straujuma arī uzsvēra, ka pašvaldībām vienlaikus ir jāapzinās, ka konkurētspēja un reģionu attīstība zināmā mērā ir vērstas viena pret otru. Katrai valstij ir izvēle, cik tālu atbalstīt reģionus, lai valsts nepaliktu tukša. Tas reizē nozīmē, ka kaut kas tiek noņemts no attīstības centriem, viņa skaidroja.

Balsojumā par protokola parakstīšanu lielākā daļa pašvaldību pauda pozitīvu nostāju, savukārt LPS priekšsēdis balsojumā atturējās, uzsverot, ka viņš ir apvienības priekšsēdētājs.

Pēc balsojuma zālē izskanēja aplausi un notika protokola parakstīšana. Parakstot protokolu, Straujuma izteica pateicību, savukārt Jaunsleinis jokoja, ka LPS variantā ir ierakstīta 86% iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcija par labu pašvaldībām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu