Piektdien aprit trīs gadi, kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturējusi «Latvijas Krājbankas» darbību.
Aprit trīs gadi kopš «Latvijas Krājbankas» darbības apturēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sākotnēji FKTK padome «Latvijas Krājbankai» 2011.gada 17.novembrī noteica ierobežojumus, ņemot vērā notikumus ar krājbankas īpašnieci Lietuvas banku «Snoras» – Lietuvas valdība nacionalizēja «Snoras» 100% akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad atklāja, ka «Snoras» aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (290 miljonu eiro) vērtībā. Savukārt, konstatējot līdzekļu iztrūkumu arī «Latvijas Krājbankā», FKTK 2011.gada 21.novembrī jau nolēma apturēt bankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Notikušo pašlaik izmeklē policija.
Atbilstoši policijā iepriekš sniegtajai informācijai kriminālprocesā aizdomās turamie ir bankas bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova. Aizdomās turētais ir arī Antonovs, kurš bija bankas padomes loceklis. Visi pieci tiek turēti aizdomās pēc Krimināllikuma panta par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Zalāns, Priedītis un Pelcbergs vēl tiek turēti aizdomās par piesavināšanās atbalstīšanu, bet Antonovs – par piesavināšanos.
Rīgas apgabaltiesa «Latvijas Krājbanku» par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas «KPMG Baltics» pieteikumu par «Latvijas Krājbankas» bankrota procedūras sākšanu. «Latvijas Krājbankai» licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.
Pēc aktīvu apmēra «Latvijas Krājbanka» 2011.gada beigās bija devītā lielākā no tobrīd 30 Latvijas bankām.