Eiro ieviešana Baltijā sekmē skaidras naudas īpatsvara mazināšanos (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eiro ieviešana Latvijā un Igaunijā ir sekmējusi skaidras naudas īpatsvara mazināšanos Baltijas valstu ekonomikās, jo pirms eiro ieviešanas mājsaimniecības izvēlējās daļu savu skaidras naudas uzkrājumu noguldīt bankā, lai nodrošinātu automātisku pāreju no nacionālās valūtas uz eiro, liecina «SEB Baltijas mājsaimniecību apskats».

Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm patlaban ir vislielākā skaidras naudas un noguldījumu proporcija, janvārī gaidāmā eiro ieviešana, visticamāk, arī kaimiņvalstī mazinās lielo atšķirību un tuvinās to pārējām Baltijas valstīm.

Skaidras naudas un noguldījumu proporcija Latvijā vēsturiski ir uzrādījusi vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un bijusi visaugstākā Baltijas valstīs. Ja trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas tā veidoja 25%, tad šā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu šī attiecība samazinājās līdz 7,6%, noslīdot zem eirozonas valstīs esošā vidējā rādītāja - 9,9%.

«SEB bankas» Latvijā sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis stāsta, ka, lai gan šī gada pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas neliela daļa no iepriekš banku kontos iemaksātās skaidras naudas apjoma atgriezās apgrozībā, mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās astoņu mēnešu laikā ir palielinājies par 110 miljoniem eiro.

«Noguldījumu apjomu tālāks kāpums un maksājumu karšu darījumu skaita un apjomu pieaugums liecina par bezskaidras naudas norēķinu popularitātes palielināšanos un skaidras naudas īpatsvara mazināšanos mājsaimniecību finansēs, un to sekmējusi pāreja uz eiro,» teica Rudzītis.

Savukārt Igaunijā skaidras naudas un noguldījumu proporcija eiro ieviešanas laikā - 2011.gadā - bija vēl zemāka nekā Latvijā - nepilni 3%. Tomēr trīs gadu laikā kopš eiro ieviešanas, skaidras naudas apjoms salīdzinot ar noguldījumiem ir atkal palielinājies, šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 12%.

«SEB bankas» Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Messima stāsta, ka šīs izmaiņas noguldījumu dinamikā nav saistītas ar naudas līdzekļu izņemšanu no noguldījumiem bankās, bet gan ar skaidras naudas apjomu palielināšanos tirgū, lai nodrošinātu ikdienas finanšu darbības.

«Skaidras naudas pieaugumu ekonomikā ietekmē nereģistrētā nodarbinātība, Somijā nopelnītie un uz Igauniju skaidrā naudā atvestie ienākumi. Turklāt zemie noguldījumu procenti neveicina Igaunijas iedzīvotājos interesi doties uz banku noguldīt savus skaidras naudas līdzekļus. Neraugoties uz to, skaidras naudas un noguldījumu proporcija Igaunijā arvien saglabājas pietiekami zemā līmenī, salīdzinoši tuvu eirozonas vidējam rādītājam,» uzsvēra Messima.

Sagaidāms, ka Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, eiro ieviešana palīdzēs tuvoties eirozonas valstu rādītajam skaidras naudas izmantošanā, samazinot skaidras naudas apjomus un to izmantošanu ikdienas norēķinos. Pēc «SEB bankas» ekspertu aplēsēm, nākotnē skaidras naudas apjomu tirgū ietekmēs vairāki faktori, tajā skaitā, kopējā ekonomiskā situācija, finanšu institūciju noguldījumu piedāvājums un procentu likmes, kā arī mājsaimniecību izvēle savus ienākumus uzkrāt un noguldīt tos bankā.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu