125 miljonu eiro atbalsts dārzeņu audzētājiem Latvijā pienesumu nedos (16)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Komisijas plānotais atbalsts 125 miljonu eiro apmērā Latvijas lauksaimniekiem nenozīmēs būtisku atbalstu, jo dārzeņu eksports uz Krieviju nav liels, turklāt kopējā atbalstāmo produktu sarakstā ir niecīgs daudzums Latvijas importēto dārzeņu, atzina Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

«Uz Krieviju līdz šim tika eksportēts salīdzinoši niecīgs dārzeņu daudzums, tādēļ nav prognozējams, ka Latvijai tiks piešķirta nozīmīga finansējuma daļa. Zemkopības ministrija pagaidām vēl nav saņēmusi oficiālu apliecinājumu par jebkādiem finansējuma apmēriem, kas pienāktos Latvijai, kā arī

nav skaidri principi un kritēriji,

pēc kuriem šo atbalstu varētu piešķirt,» sacīja Muceniece.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) šodien paziņojusi, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo sniegs lauksaimniekiem atbalstu 125 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi paredz kompensēt pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas.

Palīdzību saņems tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, puķkāpostu, gurķu, kā arī sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētāji.

Kā jau iepriekš informēja ZM pārstāvji, analizējot Latvijas dārzeņu eksportu uz Krieviju un NVS valstīm, var secināt, ka Latvijas dārzeņi tiek

eksportēti uz divām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju.

2013.gadā kopējais dārzeņu eksporta apjoms sasniedza 6740 tonnas, un 95% no visas produkcijas tika eksportēti uz Krieviju.

Tikmēr 2014.gada pirmajos piecos mēnešos Latvija kopumā uz NVS valstīm ir eksportējusi 1300 tonnas, no kurām lielākā daļa nonākusi Krievijas tirgū. Vispopulārākie eksportētie produkti ir tomāti, burkāni, bietes, sīpoli un ķiploki, tomēr to apjoms salīdzinājumā ar tirgiem Eiropas Savienībā esot niecīgs.

Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

Kā ziņots

, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo

lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.

Savukārt valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus. Tāpat zemkopības jomā

plānots vērsties Eiropas Komisijā

ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.

Komentāri (16)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu