Latvijai pievienojoties eirozonai, aktualizēsies jautājums par Latvijas banku sektoru, kas iepriekš piesaistījis apšaubāmus noguldījumus no Krievijas un citām Austrumu reģiona valstīm, vēsta ziņu aģentūra AP.
Līdz ar pievienošanos eirozonai, Latvija kļūs pievilcīga aizdomīgiem noguldījumiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņu aģentūra AP atgādina, ka vien pirms deviņiem mēnešiem eirozonai nācās glābt Kipru, kas specializējusies milzīgu depozītu piesaistīšanā no Krievijas, un kopš tā laika eirozona aizvien aktīvāk cenšas uzlabot caurskatāmību un nepieļaut tā dēvēto finanšu patvērumu veidošanos.
Taču, kļūstot par 18.eirozonas dalībvalsti, Latvijā, visticamāk, vairāk ieplūdīs apšaubāmas izcelsmes līdzekļi, jo Latvija tiks uzskatīta par drošāku valsti nekā citas bijušās padomju valstis, lai gan finanšu uzraudzība joprojām nav ne tuvu ideālam, apgalvo AP.
«Tūdaļ pēc Latvijas pievienošanās eirozonai es paredzu, ka tā pieredzēs apšaubāmas naudas līdzekļu pieplūdumu,» prognozē Ņujorkas Universitātes profesors Marks Galeoti, kas pēta organizēto noziedzību kādreizējās Padomju Savienības valstīs.
AP raksta, ka pēc finanšu krīzes pārciešanas nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās pēdējo divu gadu laikā strauji pieauguši.
«Latvijas situācija ir tāda, ka pastāv diezgan pieļaujoša politiska vide, un ir liela un visnotaļ efektīva infrastruktūra Austrumu fondu apkalpošanai. Jājautā - kāpēc gan kāds negribētu doties uz Latviju?» vaicā Galeoti.
Pēc viņa domām, finanšu uzraugi Latvijā nedarbojas pietiekami efektīvi, un joprojām «jūtama pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu kultūra, kuras moto bija - Latvijai izmisīgi vajadzīgs bizness -, un tādēļ uzraugu loma ir netraucēt biznesam,» uzsver eksperts.
Kā vēsta AP, nerezidentu noguldījumi veido teju pusi no visiem depozītiem Latvijas bankās, un nerezidentu depozīti turpina pieaugt. Saskaņā ar AP sniegto informāciju, 2013.gada pirmajā ceturksnī nerezidentu depozīti pieauga par 17,7%, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2012.gadā, un tas, kā norāda AP, skaidri apliecinot, ka Latvijas banku pievilcība nemazinās.
«Latvijai vēsturiski bijis liels banku sektors, tai ir ārkārtīgi strikti datu aizsardzības likumi, Latvijā pārvalda krievu valodu un labi saprot postpadomju mentalitāti,» savukārt uzsver datu analīzes un drošības jautājumu uzņēmumu C4ADS analītiķis Toms Volless, kurš bija viens no autoriem pētījumā par Latvijas banku saistību ar Ukrainas un Krievijas ieroču tirdzniecību.
Volless norāda - Latvija «ir ES dalībvalsts, un tā kalpo kā pāreja uz Rietumu finanšu institūcijām. Ja jums ir nauda, kuru diskrēti vēlaties izdabūt ārā no bijušās Padomju Savienības, Latvijai ir daudz priekšrocību».
Taču, kā piebilst AP, labās ziņas eirozonai ir tās, ka Latvijas banku sistēma salīdzinājumā ar tās tautsaimniecības apmēru nav pārāk liela. Tas nozīmē, ka nepastāv liela iespējamība, ka tai varētu būtu nepieciešama eirozonas partneru palīdzība banku glābšanai, kā tas bija Kipras gadījumā.
Kā ziņots, Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnijā publicētajā konverģences ziņojumā, kas bija Latvijai pozitīvs un apliecināja, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro, bija norādīts, ka ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, tajā skaitā, tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā.
«Nozīmīga banku sektora daļa kā finansējuma avotu izmanto nerezidentu noguldījumus, nav jauna parādība, tomēr tā atkal pastiprinās un rada nozīmīgu risku finanšu stabilitātei. Turklāt potenciāla atkārtota iekšzemes nelīdzsvarotības veidošanās vai pārmērīgs kreditēšanas kāpums varētu radīt papildu riskus finanšu stabilitātei,» teikts ziņojumā. Lai mazinātu šos riskus konverģences ziņojumā ieteikts pastiprināt uzraudzības iestāžu darbību ar visaptverošu politikas instrumentu klāstu.
Arī Eiropas Komisijas (EK) konverģences ziņojumā bija uzsvērts, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Lai arī EK pieminēja salīdzinoši lielo nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sektorā, tika arī norādīts, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumu šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai.
«Latvijai ir ilggadīgas tradīcijas un vairākas konkurētspējas priekšrocības nerezidentu banku klientu, galvenokārt korporāciju no NVS valstīm apkalpošanā. Nerezidentu banku biznesa uzraudzība rada papildus izaicinājumus, kas saistīti ar pārrobežu darījumu būtību,» bija teikts ziņojumā.
Vienlaikus EK norādīja, ka Latvijas finanšu tirgus regulatori ieviesuši virkni pasākumi šo biznesa aktivitāšu risku mazināšanai, kas nosaka, ka bankām ar lielu nerezidentu depozītu apjomu ir jāuztur augsts likvīdo aktīvu līmenis un stingrāk jāuzrauga kapitāla līmeņi.