Līdz eiro ieviešanai Latvijā jāgaida vēl trīs mēneši. Eiropas vienotā valūta latus aizstās no nākamā gada 1.janvāra. Savukārt jau no 1.oktobra, otrdienas, cenām jābūt norādītām abās valūtās. Eiro un lata maiņas kurss nav pateicīgs viegliem galvas rēķiniem. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju jutīs vajadzību jauno valūtu saistīt ar veco.
Sākot no otrdienas, kad Latvijā stājas spēkā paralēlais cenu atspoguļošanas periods, Ekonomikas ministrijas uzraudzībā esošās iestādes veiks vairāk nekā 30 000 pārbaužu, pārliecinoties, ka cena abās valūtās atspoguļota korekti un pārrēķins veikts pēc oficiālā kursa, par kļūdām iesākumā brīdinot un aicinot tās novērst.
Sākumā aicina būt iecietīgiem
«Esmu pārliecināts, ka vairums uzņēmēju būs šo pārrēķināšanu veikuši godīgi un būs gatavi pievienoties iniciatīvai «Godīgs eiro ieviesējs», publiski apliecinot to,» pauž Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, norādot, ka valsts sākotnēji būs iecietīga pret kļūdām.
«Aicinām arī patērētājus būt iecietīgiem, par tām [kļūdām] vispirms informējot pašus komersantus un aicinot kļūdas labot. Šobrīd mēs
redzam atsevišķus gadījumus, kad cena tiek paaugstināta.
Šeit es aicinātu komersantus rūpīgi izvērtēt riskus, šādi rīkojoties, zaudēt savu konkurētspēju, reputāciju un patērētāja uzticību. Savukārt patērētājus es aicinu rīkoties kā ekonomiskajās vēlēšanās - ar savu rīcību «pirkt» vai «nepirkt» izdarīt izvēli par labu godīgumam.»
Šobrīd uzņēmēju iniciatīvai «Godīgs eiro ieviesējs» pievienojušies ap 800 uzņēmumu ar vairāk nekā 6000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām.
«Visi šie uzņēmēji ir apliecinājuši, ka neizmantos eiro cenu celšanai un pārrēķinu veiks pēc oficiālā kursa. Patērētāji šos uzņēmējus var pazīt pēc speciālas atšķirības zīmes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietā. Es domāju, ka arī vairums citu uzņēmēju rīkosies godīgi, tomēr aicinu visus pievienoties iniciatīvai, parakstot Memorandu un publiski apstiprinot savu godīgo rīcību,» saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta dati liecina: 46% aptaujāto iedzīvotāju domā, ka pieradīs pie norēķināšanās eiro mēneša laikā. Kā rāda citu eirozonas valstu pieredze, drīzāk būs taisnība tiem 11% aptaujāto, kas uzskata, ka tas prasīs vairāk nekā gadu. Piemēram,
Vācijā desmit gadus pēc eiro ieviešanas 48% iedzīvotāju pārrēķina cenu vecajā nacionālajā valūtā,
veicot nozīmīgus pirkumus - māju vai mašīnu, ikdienas pirkumus pārrēķina gan vairs tikai 36%. Savukārt Īrijā vecajā valūtā ikdienas pirkumus pārrēķina vairs tikai 6% iedzīvotāju un nozīmīgākus pirkumus - 9%.
Institūta direktore Adriāna Kauliņa uzskata: «Naudas maiņai valstī nav par agru sākt gatavoties jau šodien, jo ir daudz apgūstamu lietu, līdz no rēķināšanas latos mēs tiksim līdz rēķināšanai eiro. Mācīšanās nekļūdīgi rīkoties ar jaunajām banknotēm un monētām salīdzinoši būs viegla skola,
daudz vairāk laika un pūļu prasīs naudas jaunās vērtības un jauno cenu saprašana.
Kamēr uz cenu zīmēm būs gan lati, gan eiro, veikalnieki jauno cenu mums pateiks priekšā, īstā jaunās naudas vērtības mācīšanās sāksies tad, kad latu cenas pazudīs.»
Praktiski padomi
Izstrādāti arī padomi laicīgai sevis radināšanai pie eiro.
1. Iemācies galvā pārrēķināt eiro cenas
Eiro un lata maiņas kurss nav pateicīgs viegliem galvas rēķiniem. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju jutīs vajadzību jauno valūtu saistīt ar veco, lai spētu noorientēties savos tēriņos - eiro kā atskaites punktu saviem tēriņiem uzreiz lietot gatavi būs labi ja padsmit procentu iedzīvotāju. Iepērkoties ātrāk un lietderīgāk ir cenas pārrēķināt galvā - tas veicina labāku cenu uztveres veidošanu.
Institūtā iesaka: visprecīzāk un vieglāk galvas rēķinos būs dalīt ar divi un desmit - lai galvā pārrēķinātu eiro cenu latos, cenu eiro izdala ar 2, un tad iegūtajam rezultātam divas reizes pieskaita vienu desmito daļu no eiro cenas.
Piemēram: 9 EUR = 9/2 + 9/10 + 9/10 = 4,50 + 0,9 + 0,9 = 6,30 Ls. Rezultāta pārbaude: 9 EUR * 0,702804 = 6,33 Ls.
2. Iemācies naudas zīmju un monētu vērtības
Jaunās naudas vērtību iedzīvotāji var apgūt vairākos veidos, lai saprastu, vai preces vai pakalpojuma cena ir pieņemama. Cenu pārrēķinam alternatīvs veids ir eiro monētu un banknošu vērtības apgūšana latos un preču vērtības noteikšana šajos intervālos. Mazas tabuliņas ar eiro nominālu vērtību latos var nēsāt naudasmakā.
Piemēram, 1 EUR = 70 santīmi, 2 EUR = 1,40 Ls, 5 EUR = 3,50 Ls
3. Izmanto latu un eiro cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, lai iegaumētu jaunās cenas
Cenu paralēlā atspoguļošana palīdzēs iepazīt jauno valūtu, to apliecina citu eirozonas valstu pieredze. Vienlaikus paralēlā cenu atspoguļošana kavēs pierašanu pie jaunajām cenām – kamēr uz cenu zīmēm būs abas cenas, pircēji pievērsīs uzmanību tikai cenai latos.
Jauno cenu iegaumēšana nenotiks pati no sevis, tāpēc iedzīvotājiem vajag izmantot duālo cenu atspoguļošanas periodu un mērķtiecīgi iegaumēt eiro cenas ikdienā pirktākajiem produktiem, kas vēlāk varēs kalpot salīdzināšanai ar citu produktu cenām.
4. Izpēti no ceļojumiem atvestās eiro monētas vai iegādājies eiro sākumkomplektu
35% aptaujāto uzskata, ka tiem ir bijusi pietiekama saskare ar eiro valūtu, lai spētu pazīt un nekļūdīgi lietot eiro monētas un banknotes. Taču lielākajai iedzīvotāju daļai eiro būs jauna pieredze. Sagaidāms, ka eiro banknotes iedzīvotāji spēs atpazīt un lietot salīdzinoši viegli, bet
aprast ar eiro monētām būs ievērojami grūtāk.
Piemēram, Igaunijā 11 mēnešus pēc eiro ieviešanas banknošu lietošana sagādāja grūtības vien 10% iedzīvotāju, kamēr monētu - 44%.
Lai, iepērkoties ar eiro, spētu precīzi norēķināties un pārbaudīt atlikumu, sameklējiet no ceļojumiem pāri palikušās eiro monētas un banknotes vai decembrī iegādājieties eiro sākumkomplektu ar visu eiro monētu nomināliem. Nesteidzīgi izpētiet monētu izskatu - izmēru, svaru, materiālu, krāsu, biezumu, jostas, jo ar monētu dizaina atpazīšanu var nepietikt - katras valsts emitētajām monētām vienas puses dizains atšķiras.
5. Pozitīvie pieradīs vieglāk!
Citu valstu pieredze rāda – iedzīvotāji, kas jauno valūtu gaida ar neuzticēšanos, un tie, kas ir atvērti pārmaiņām, izvēlas atšķirīgus pierašanas ceļus. Eiroskeptiķi fokusējas uz pirkumu pārrēķinu, meklējot cenu pārmaiņas, veltot šai nodarbei daudz laika un pūļu un norēķināšanos jaunajā valūtā padarot sev par patiesu apgrūtinājumu.
Vieglāk un ātrāk pie jaunās situācijas pierod tie, kas jauno valūtu mazāk saistīs ar veco un jauno naudas vērtību apgūs intuitīvi – pirks nepieciešamo, nepārrēķinot katra pirkuma cenu, un cenu uztveri veidos caur jaunu pieredzi. Šāda pieeja tipiska jauniešiem, kas dzīvi tver vienkāršāk.
