Iekarstot diskusijām par nākamā gada valsts budžetu, valdošās koalīcijas partijas ir ķērušās pie savstarpējiem apvainojumiem, vēlreiz apliecinot pašu politiķu un daudzu ekspertu prognozēto, ka sarunas par Saeimas vēlēšanu gada budžetu būs ļoti smagas.
(Pievienota 7.-17.rindkopa.)
Reformu partija (RP) šodien ir izplatījusi paziņojumu, kurā pārmet «Vienotībai», ka tai trūkst vēlmes parūpēties par iedzīvotājiem. RP pārmet «Vienotībai» divkosību, jo budžeta sarunās pirms gada šī partija esot domājusi «par eiro vien» un neesot izrādījusi vēlmi cīnīties par nevienlīdzības mazināšanu, kas šogad kļuvusi par «Vienotības» galveno saukli budžeta sarunās. RP skatījumā, «Vienotība» atbalstot vien savu biedru nevienlīdzību saistībā ar valsts uzņēmumiem.
RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzskata, ka «Vienotības» pēdējo dienu retorika par budžeta veidošanu esot «kārtējais partneru paštaisnuma paraugs». Demiters uzsver, ka pirms gada RP piedāvāja partneriem risinājumus, lai mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju vidū, taču toreiz «Vienotība» pat neesot apsvērusi «iespēju rūpēties par nevienlīdzības mazināšanu, jo galvenā un īstenībā pat vienīgā prioritāte tai bija eiro ieviešana». Lai ieviestu eiro, «Vienotība» uzstājusi uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes mazināšanu, kam esot ticis iztērēts viss pieejamais budžeta finansējums.
RP piedāvājums pirms gada ticis izstrādāts kopā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un arodbiedrībām, un tas paredzējis kompleksu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, neapliekamā minimuma paaugstināšanu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kas ir galvenais strīds arī nākamā gada budžeta sarunās. «Taču, neklausot ne starptautiskajiem, ne pašmāju ekspertiem, Finanšu ministrija (FM) un «Vienotība» nolēma samazināt PVN - spēra soli, kas tieši palielina nevienlīdzību. Uz to, ka PVN mazināšana palielina nevienlīdzību, norāda visi eksperti,» teikts RP izplatītajā paziņojumā.
Demiters asi izsakās premjera virzienā
«Ar nožēlu jāsaka - pagaidām premjera partijai ļoti labi veicas cīņā ar savu biedru nevienlīdzību, īpaši saistībā ar atsevišķiem valsts uzņēmumiem, taču, lai parūpētos par visiem valsts iedzīvotājiem un valstiski domātu par budžeta plānošanu un nākotni, vēlmes pietrūkst,» izteicies Demiters.
««Vienotības» virzītais Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis un FM turpina publiski demonstrēt augstprātību, spītīgu un netālredzīgu nevēlēšanos meklēt risinājumus,
lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumu daļu un tādējādi maksimāli pildītu dotos solījumus par darbaspēka nodokļa mazināšanu. Tā vietā, lai domātu par finansējumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem un piešķirtu finansējumu izglītībai, bērniem un valsts nākotnei, koalīcijas partneri turpina manipulēt ar sabiedrisko domu,» turpina Demiters.
Vaicāts, vai RP paustais var negatīvi ietekmēt budžeta veidošanas tālāko gaitu, «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns pauda cerību, ka nē, lai gan šāda veida paziņojumu presei izplatīšana neesot labākais stils. Viņš uzskata, ka labākais veids ir «sēsties pie galda un visu izrunāt».
Komentējot pārmetumus par koncentrēšanos tikai uz eiro ieviešanu, politiķis norādīja, ka tas ir finanšu politikas jautājums, par kuru drīzāk būtu jājautā finanšu ministram Andrim Vilkam (V). Taču jāņem vērā, ka nevar uz to skatīties kā uz tehnisku jautājumu, jo ir «neskaitāmi iemesli», kāpēc nepieciešams ieviest eiro. Piemēram, ražojošo un eksportējošo nozaru pārstāvji, kuri nodrošina darba vietas un maksā nodokļus, jau labu laiku gaidījuši eiro ieviešanu, norādīja «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs.
Aizstāv amatus valsts uzņēmumos
Savukārt nevienlīdzības mazināšana ir komplekss jautājums, pie kura Labklājības ministrija ir strādājusi un nākusi ar saviem piedāvājumiem, pauda Smiltēns. Viņš nekomentēja RP norādījumus par «Vienotības» biedru atbalstīšanu saistībā ar valsts uzņēmumiem, savukārt attiecībā uz «Vienotības» biedru - Olafa Pulka un Ērika Škapara - nonākšanu darbos valsts uzņēmumos Smiltēns pauda, ka tas nav saskaņots ar politisko spēku un esot kapitālsabiedrību iekšējais lēmums.
Pulks uzaicināts strādāt uzņēmumā AS «Pasažieru vilciens» par konsultantu, savukārt Škapars - koncerna «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmumā «Ritošā sastāva serviss».
«Vienotība» izplatījusi arī savu paziņojumu presei, kurā politiskā spēka līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) norāda, ka 2014.gada valsts budžetam jāsniedz sabiedrībai taisnīgas un sabalansētas izmaiņas nodokļu politikā, tādēļ darbaspēka nodokļu samazināšanai jābūt vērstai uz nevienlīdzības mazināšanu, atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanu.
Minimālo algu valstī saņem 200 000 jeb teju katrs ceturtais strādājošais.
Paredzētās izmaiņas - minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma celšana, atvieglojuma par apgādājamo personu palielināšana - ļaus ģimenei, kurā aug divi bērni un abi vecāki strādājot saņem minimālo algu, gadā nopelnīt par 804 latiem jeb 1144 eiro vairāk, norāda «Vienotības» preses sekretāre Laila Timrota.
Savukārt pēc indeksācijas vidējās pensijas saņēmējam pensijas apjoms gadā pieaugs par 80 latiem jeb 115 eiro - 67 latu pieaugumu veidos šā gada septembrī paredzētā pensiju indeksācija, vēl 13 latu palielinājumu nodrošinās pensiju indeksācija 2014.gada oktobrī. Turklāt minimālās algas palielināšanu un pensiju indeksāciju kā pozitīvu pieaugumu savos budžetos izjutīs arī pašvaldības, pauž «Vienotība».
«Līdzās sociālās nevienlīdzības mazināšanai un demogrāfijas veicināšanai «Vienotības» prioritāte 2014.gada valsts budžeta veidošanā ir mūsu valsts ekonomiskās attīstības veicināšana. Tāpēc «Vienotība» nākamajā gadā piedāvā jūtami samazināt darbaspēka nodokļu slogu, par vienu procentpunktu samazinot sociālās apdrošināšanas likmi, kā arī ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu un paaugstinot atvieglojumu par apgādībā esošu personu,» uzsver Āboltiņa, kura norāda arī uz citām politiskā spēka prioritātēm.
Siliņa kolēģus aicina «neapbižoties»
Savukārt biedrības «Brīvie demokrāti» valdes priekšsēdētāja un Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa pauž, ka RP nav jābūt «apbižotai» par korekcijām darbaspēka nodokļu sloga samazināšanā, kad iecerēts samazināt nevis iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi.
Tas, ka iepriekš izvēle kritusi par labu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanai, patiesībā bija nejaušība vai uzspiestās steigas un neizdiskutēto alternatīvu rezultāts. Veidojot 2014.gada budžetu, esot pamats izvērtēt visus iespējamos darbaspēka nodokļu sloga samazinājuma scenārijus un vajadzības gadījumā tos precizēt. Izvēloties alternatīvu, bet līdzvērtīgu scenāriju, RP nebūt neesot jājūtas pazemotai vai ignorētai. Protams, par šo nenoteiktību valdībai kārtējo reizi jāatvainojas uzņēmējiem, pārliecināta Siliņa.
Neatkarīgie deputāti uzskata, ka primāri nodokļu sloga samazinājuma efekts ir jāiedod darba devēja rokās, kurš var lemt, vai ietaupījumu ieguldīt algas palielinājumā vai citās ražošanas izmaksās, turklāt tas kaut nedaudz kompensētu to milzu sadārdzinājumu, ar kuru sadursies darba devēji, kas nodarbina cilvēkus ar minimālo algu. Kā jau pieņemts, no 2014.gada tiek celta obligātā minimālās algas likme no 200 latiem uz 225 latiem, kas rada tūlītēju izmaksu pieaugumu 12,5% apmērā. Īpaši sāpīgs šis sadārdzinājums izrādījies pašvaldībām un veselības nozarei, pauž Siliņa.
Kā ziņots, valdības koalīcijas partneriem nesekmējas sarunas par nākamā gada budžetu - RP prasa, lai tiktu saglabāta pērn likumā ierakstītā apņemšanās par 2 procenta punktiem mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), savukārt «Vienotība», kuras pozīcijām pieslējušies VL-TB/LNNK un «olšteinieši», piedāvā mērenāku samazinājumu, turklāt nevis IIN, bet sociālajām iemaksām.
Nespējot panākt vienošanās par budžetu, vakar nenotika plānotā koalīcijas partiju sanāksme, līdz ar to šodien valdības ārkārtas sēdē pretēji plānotajam būs iespējams izskatīt tikai atsevišķus ar nākamā gada budžetu saistītus jautājumus.
Tikmēr RP šovakar valdes sēdē lems par FM piedāvājumu 2014.gada valsts budžetam, kas paredz nesamazināt IIN, tā vietā samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. RP, iespējams, būtu gatava piekrist kompromisam, ka IIN samazināšanas vietā tiek samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme par apmēram pusotru procentpunktu, trešdien pēc sarunas ar Dombrovski norādīja RP pārstāvji.
RP lems par FM piedāvājumu, kas IIN nesamazināšanas vietā paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, neapliekamā minimuma diferenciāciju no 65 līdz 140 eiro un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanu līdz 140 eiro.
