Aktīva iedzīvotāju informēšanas kampaņa par eiro ieviešanu Latvijā sāksies vasaras beigās, otrdien žurnālistiem Briselē teica finanšu ministrs Andris Vilks. Vilks atzina, ka ir grūti būtiski palielināt sabiedrības atbalstu eiro. «Taču ir jāņem vērā, ka Latvija vēl nav sākusi eiro ieviešanas kampaņu,» teica Vilks, piebilstot, ka to iespējams sākt vienīgi pēc galīgā lēmuma sagaidīšanas.
«Līdz šim ir bijušas diskusijas, un daudz kas ir stāstīts, bet reāli kampaņa sāksies vasaras beigās, kad tā sasniegs katru no iedzīvotājiem. Iedzīvotāji tiks uzrunāti vēstulēs, televīzijās, masu medijos būs daudz informatīvie materiāli,» klāstīja finanšu ministrs.
Viņš arī uzsvēra, ka eiro zemais atbalsts ir saistīts ar iedzīvotāju bažām par kopējo ekonomisko situāciju Latvijā. «Mums ir jāgatavojas praktiskajiem jautājumiem, un es domāju, ka iedzīvotāju atbalsts būs, kā tas ir bijis jebkurā valstī,» teica Vilks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē otrdien savienības finanšu ministri pieņems galīgo lēmumu par Latvijas uzaicināšanu eiro zonā no nākamā gada 1.janvāra.
Pētījumu aģentūras SKDS jūnija vidū veiktā aptauja liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu Latvijā. Savukārt atbalstu eiro pauda 22% aptaujāto, bet 21% atzina, ka viņiem ir neitrāla attieksme.
Rinkēvičs: svarīgākais skaidrot sabiedrībai eiro ieviešanu
Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, ļoti būtiski ir sabiedrībai turpināt skaidrot pievienošanos Eiropas Savienības (ES) vienotajai valūtai, uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Kā uzsvēra Rinkēvičs, nevar uzskatīt, ka pēc oficiālā lēmuma pieņemšanas vairs nekas nebūtu jādara, lai vairotu sabiedrības atbalstu vienotajai valūtai. Tieši otrādi - šis ir ļoti būtisks jautājums un sabiedrībai ir jāskaidro daudzas lietas saistībā ar šo soli. Piemēram, arī par to, kāds būs valūtas kurss, par ko daudziem sabiedrībā ir neskaidrība.
Tāpat līdz eiro ieviešanai Latvijas
iedzīvotāji būtu jāiepazīstina ar eiro izskatu,
jo ir tādi, kas nemaz nezina, kāds tas izskatās, pauda ministrs. Pēc viņa domām, sabiedrība jāiepazīstina gan ar naudas izskatu, gan arī ar drošības pazīmēm.
«Būtiski ir saprast, ka eiro ieviešana nav vēstures gals. Nepozitīvā, ne negatīvā nozīmē. Latvijas valsts turpinās pastāvēt,» sacīja ministrs. Tāpat nākamo pusgadu līdz eiro ieviešanai turpināsies dažādi praktiskie darbi.
Būs jāskaidro sabiedrībai, kā norisināsies maiņa
Tagad Latvijas atbildīgajām institūcijām būs jāīsteno informēšanas kampaņa, skaidrojot iedzīvotājiem, kā praktiski notiks pāreja no latiem un santīmiem uz eiro un centiem. Lai informācija sasniegtu katru iedzīvotāju, plānota gan kampaņa medijos, gan informatīvs sūtījums katrai Latvijas mājsaimniecībai.
Arī ES institūciju amatpersonas vērsušas uzmanību uz salīdzinoši zemo sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai Latvijā un norādījušas, ka valsts atbildīgajām iestādēm nepieciešams pievērst rūpīgu uzmanību sabiedrības informēšanai par valūtas maiņu.
Pēc pārejas uz eiro nākamā gada
pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods,
kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. No nākamā gada 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro. Arī algas, pensijas un pabalstus nākamā gada janvārī visiem izmaksās eiro.
Latvijā tiks lietotas tādas pat eiro banknotes kā visā eirozonā, un tās Latvija aizņemsies no eirosistēmas, ko veido eirozonas valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka. Savukārt eiro monētas tiks kaltas īpaši Latvijai ar valsts simboliem, kas savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā.
Kas būs attēlots uz Latvijas eiro monētām?
Uz Latvijas viena un divu eiro monētu reversa būs attēlots tautumeitas portrets no pirmskara Latvijas piecu latu monētas, uz 10, 20, 50 centu monētām būs Latvijas lielā ģerboņa attēls, uz viena, divu un piecu centu monētām - Latvijas mazā ģerboņa attēls. Latvijas eiro monētas taps Vācijā, Bādenes Virtembergas Valsts kaltuvē. 2013. un 2014.gadā būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu.
Eiro monētu sākumkomplekti būs pieejami iedzīvotājiem un uzņēmumiem jau pirms nākamā gada janvāra. Iedzīvotāji monētu sākumkomplektus 14,23 eiro jeb desmit latu vērtībā varēs iegādāties no 10.decembra Latvijas Bankā, kredītiestādēs un Latvijas Pastā. Iegādei tiks piedāvāti 800 000 šādu eiro monētu komplektu. Uzņēmumiem būs iespējams iegādāties 200 eiro (140 latus) vērtus sākumkomplektus.
Paredzēti arī īpaši Latvijas eiro monētu komplekti kolekcionāriem.
Eiro priekšpiegāde kredītiestādēm tiks sākta novembrī,
bet no 10.decembra eiro sāks piegādāt lielajiem klientiem.
Iedzīvotāji latus pret eiro varēs bez maksas apmainīt no 2014.gada janvāra sešus mēnešus komercbankās un trīs mēnešus Latvijas Pasta nodaļās vietās, kur nav banku filiāles. Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt neierobežotu laika periodu.
Komercbankas un amatpersonas uzsver, ka vienkāršāk notiks bezskaidras naudas maiņa - visa latu kontos uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.
Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai latu banknotes un eiro monētas tiks izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.
Eirozonā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada - Slovēnija, no 2008.gada - Kipra un Malta, no 2009.gada - Slovākija, no 2011.gada - Igaunija.
Eiropas vienotās valūtas ieviešanu Latvijā paredz valsts pievienošanās līgums ES.
Latvijā atbalsts eiro ieviešanai joprojām ir zems - saskaņā ar jūnija sākumā publiskoto «Factum» sabiedriskās domas aptauju eiro ieviešanu Latvijā atbalsta 38% iedzīvotāju, bet pret eiro ieviešanu ir 53%.
