Satversmes tiesā (ST) šodien, 14.jūnijā, saņemts biedrības «Latvija par latu» pieteikums, kurā tā apstrīd «Euro ieviešanas kārtības likuma» atbilstību Satversmes 1. un 2.pantiem, un ST priekšsēdētājam līdz 19.jūnijam jāpieņem lēmums par šā pieteikuma nodošanu izskatīšanai tiesnešu kolēģijā.
ST ir saņēmusi pieteikumu par eiro ieviešanas apstrīdēšanu (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ja pieteikumu nodod kolēģijai, tai līdz 14.jūlijam jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Tomēr viņa papildināja, ka sarežģītos gadījumos šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, tādēļ gala termiņš var būt arī 14.augusts.
Jau ziņots, ka «Euro ieviešanas kārtības likums» tiek apstrīdēts pilnā apjomā. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Orols iepriekš norādīja, ka, ieviešot eiro, tiks zaudēta Latvijas neatkarība un suverenitāte, jo Latvijai vairs nebūs sava monetārā instrumenta, ar kuru regulēt ekonomiskos procesus Latvijā. Ieviešot eiro, netiek saglabāts līdzšinējais maksāšanas līdzeklis lats, tādējādi Latvijai kā neatkarīgam subjektam vairs nebūs savas naudas, bet būs tikai pārnacionāla.
Valstij un tautai vairs nebūtu vienpersoniskas kontroles un varas pār šo jaunievesto pārnacionālo naudu. Daļa no naudas emitēšanas un monetāro jautājumu lemšanas tiesībām piederēs vai būs deleģētas kādam citam.
Latvijas izpildu un likumdevēja varas vēlas ieviest Latvijā citu maksāšanas līdzekli no 2014.gada 1.janvāra pretēji tautas vairākuma gribai, norāda Orols. Iepriekšējas sociālas aptaujas liecina, ka respondentu vairākums ir pret eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Lai noskaidrotu tautas gribu, biedrība «Latvija par latu» ir rosinājusi tautas nobalsošanu, bet šī iniciatīva uz doto brīdi ir apturēta Latvijas tiesu sistēmas dēļ.
Biedrība uzskata, ka, ieviešot eiro bez tautas vairākuma akcepta, tiek ignorētas tautas suverēnās lemšanas tiesības, kuras garantē Satversmes 2.pants. Likumdevēja, izpildu un tiesu varām Latvijas valstī nepiemīt tāda suverēna vara, kura būtu nošķirta no tautas varas. Suverēna vara valstī atbilstoši Satversmes 2.pantam pieder tikai un vienīgi Latvijas tautai.
Ar likumdevēja, izpildu un tiesu varām tauta demokrātiskā valstī var piepildīt savu gribu pastarpināti, bet var to darīt arī tieši, jo Satversmē nav atrunāts konkrēts demokrātijas veids. Tas nozīmē, ka ar jēdzienu «demokrātija» ir jāsaprot visu demokrātijas veidu piemērojamību valsts pārvaldē. Pārstāvnieciskā jeb pastarpinātā demokrātija neatrodas priviliģētākā stāvoklī kā tiešā demokrātija - tas Satversmē nav atrunāts, skaidro biedrības vadītājs.
Latvijas tauta 2003.gadā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā piedalījās tautas nobalsošanā. Uz šīm nobalsošanas zīmēm nav atrodama nekāda norāde par eiro ieviešanu. Uz balsošanas zīmēm bija uzraksts «Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?». Tas nozīmē, ka Latvijas tauta nav balsojusi par eiro ieviešanu, - tauta ir tiesīga arī mainīt jebkurus savus lēmumus tik bieži, cik pati to grib, un to garantē Satversmes 2.pants.
Biedrība «Latvija par latu» lūdz apturēt visus ar eiro ieviešanu saistītos procesus līdz brīdim, kad tiek spriesta tiesa un pasludināts tiesas spriedums.
Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēmis «Latvija par latu» pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmuma atcelšanu, nereģistrējot parakstu vākšanai biedrības iesniegtos grozījumus likumā «Par Latvijas Banku», kas netieši paredzētu referendumu pirms eiro ieviešanas.
Kā iepriekš informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, vienlaikus AT Senāts ar rīcības sēdes lēmumu apturēja tiesvedību lietā, līdz stāsies spēkā Satversmes tiesas (ST) nolēmums lietā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu» 23.panta piektās daļas 2.punkta un 23.1 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1.pantam.
Jau ziņots, ka ST martā ierosināja lietu par likuma «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu» normu atbilstību Satversmei. AT Senāts pieteikumā pauda viedokli, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar varas dalīšanu principu, proti, gan CVK, gan AT Senāta kompetence esot pārāk plaša. Saskaņā ar apstrīdētajām normām CVK esot jāpārbauda iesniegtā likumprojekta konstitucionalitāte.
Savukārt tiesai, pārbaudot CVK lēmuma tiesiskumu, esot jāveic likumdošanas iniciatīvas saturiskā kontrole, kas citkārt būtu jādara Saeimai.