Izsludina likumu par Latvijas valsts budžetu 2013.gadam (30)

Plāno 5,7 miljardu ieņēmumus

Latvijas 2013.gada budžetā deficīts paredzēts 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts kopbudžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 5,7 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,8 miljardi latu.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā prognozēts, ka 2014.gadā Latvijas IKP būs 0,8%, bet 2015.gadā 0,3% apmērā no IKP. Likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru nepieciešams, lai, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem mērķiem, nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanu. Ietvara likumā norādīti galvenie makroekonomikas un finanšu rādītāji, tajā skaitā vidēja termiņa budžeta mērķi, valsts budžeta finansiālās bilances apmērs, kā arī maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms.

Saeima, 15.novembrī galīgajā lasījumā skatot Latvijas 2013.gada budžetu un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru, atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu valsts pamatbudžetā vairākiem prioritāriem pasākumiem.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nākamgad tiks samazināti ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai,

kā arī no līdzšinējiem 50 līdz 100 latiem palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu. No nākamā gada vecāku pabalsta minimālais apmērs būs 100 latu līdzšinējo 63 latu vietā, savukārt bērna kopšanas pabalsts gan sociāli apdrošinātām, gan arī neapdrošinātām personām no bērna dzimšanas līdz gada vecumam būs 100 latu mēnesī.

Ģimenes valsts pabalsts nākamos divus gadus paliks līdzšinējā apmērā – astoņi lati par katru bērnu, bet no 2015.gada to plānots diferencēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Papildu līdzekļi tiks piešķirti rindu mazināšanai pašvaldību bērnudārzos,

savukārt 100 latu pabalsts tiks piešķirts tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma pašvaldības nevarēs nodrošināt vietu bērnudārzā. Tāpat piešķirts finansējums, lai nodrošinātu brīvpusdienas ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem.

Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi, bet ne vairāk par 300 latiem, tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi.

Līdz 2016.gadam pakāpeniski par pieciem latiem

katru gadu paredzēts palielināt iepriekš samazināto no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājamo uzturlīdzekļu apmēru.

Plānots arī veikt pasākumus uzturlīdzekļu efektīvākai pārrobežu piedziņai, kā arī nepamatoti izmaksātu uzturlīdzekļu atmaksai.

IIN likme - 24%

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2013.gadā būs 24% apmērā, 2014.gadā to paredzēts samazināt līdz 22, bet 2015.gadā – līdz 20%. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus.

Nākamgad visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus

neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam.

2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā līdz šim būs 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 latu, ko no nākamā gada 1.jūlija plānots palielināt līdz 80 latiem.

Turpmākajos gados paredzēts palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī, un sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad un 2014.gadā plānota 4%, 2015.gadā – 5%, bet no 2016.gada - 6% apmērā. Patlaban iemaksu likme otrajā pensiju līmenī ir 2%.

Papildu finansējums nākamgad piešķirts, lai nodrošinātu surdotulka un asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī palielinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību. No 2013.gada

paredzēts palielināt arī atalgojumu noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām,

tostarp vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, sporta pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Papildu finansējumu prēmiju izmaksai nākamgad plānots piešķirt atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā tiks būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību.

Cīnīsies ar nelegālo nodarbinātību

Lai pastiprinātu cīņu ar nelegālo nodarbinātību, papildu finansējums paredzēts Valsts darba inspekcijas inspektoru atalgojuma palielināšanai, kā arī jaunu darba vietu izveidei. Vairāku iestāžu darbiniekiem plānots noteikt obligāto veselības apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Paredzēts no šobrīd noteiktajiem 20% līdz 30% paaugstināt piemaksu par papildu darbu un par vakanta amata vai prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, kā arī no 20% līdz 30% no mēnešalgas paaugstināt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Finansējums piešķirts arī, lai pilnā mērā atjaunotu un no 2013.gada 1.marta nodrošinātu Valsts probācijas dienesta darbu. Tāpat tiks nodrošināts finansējums trīs štata vietu izveidei Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē monitoringa kapacitātes palielināšanai, kā arī Latvijas Radio autortiesību maksājumu apmaksai un korespondenta Briselē darbības nodrošināšanai.

No nākamā gada plānots atcelt ierobežojumus atvaļinājuma pabalsta apmēram,

un līdzšinējo 25% vietā varēs izmaksāt līdz 50% no mēnešalgas. Tāpat paredzēts, ka nākamgad līdz 75% no mēnešalgas varēs izmaksāt prēmiju par ikgadējo darba novērtējumu.

Pašvaldību budžetiem nākamgad tāpat kā līdz šim plānots novirzīt 80%, bet valsts budžetam – 20% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, un valsts pašvaldībām pilnā apmērā garantēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Nākamgad pašvaldības varēs veikt aizņēmumus bērnudārzu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī pašvaldību katlu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Finansējums piešķirts arī, lai 2013.gadā plānošanas reģioniem kompensētu zaudējumus, kas radušies, organizējot sabiedriskā transporta pārvadājumus reģionālajos un vietējās nozīmes maršrutos.

Papildu finansējums nākamajos trijos gados paredzēts arī, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem

– Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā, XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem «Gaudeamus», XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kā arī citiem pasākumiem. Finanšu līdzekļi paredzēti arī, lai īstenotu Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus.

Finansiālu atbalstu nākamos trīs gadus saņems Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un Latvijas nacionālo karavīru biedrība, kā arī Latvijas olimpiešu sociālais fonds. Nākamajā gadā finansējums atvēlēts arī pasākumiem, kas veltīti Latvijas Tautas frontes 25.gadskārtai, kā arī Okupācijas muzejam, lai nodrošinātu pārcelšanos uz pagaidu telpām un iekārtotu pagaidu ekspozīciju. Tāpat finansējums piešķirts Sabiedrības integrācijas fondam, lai arī turpmāk varētu organizēt nometnes ārzemju latviešu un Latvijā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem.

No nākamā gada

tiks palielināta valsts nodeva mantiska rakstura prasībās par prasījumiem virs 1501 lata.

Tā plānots mazināt iespēju ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai, samērot maksājamo valsts nodevu ar prasījuma summu, kā arī novērst gadījumus, kad persona sniedz nepamatotas sūdzības.

Savukārt «Latvijas Vēstneša» komunikācijas vadītāja Ilze Apine informēja, ka

valsts budžets 2013.gadam ir pirmais valsts budžets, ko var lietot kā oficiālu e-publikāciju.

Tas nozīmē, ka oficiālā izdevuma «Latvijas Vēstnesis» laidienam vietnē www.vestnesis.lv ir tāds pats juridiskais statuss kā laikrakstam, kura oficiālā publikācija ir papīra formātā - laikraksts turpina iznākt līdz 2012.gada beigām, kad beidzas pārejas posms.

«Katra oficiālā e-publikācija tiek nodrošināta divos formātos. Līdzās ierastajam interneta formātam tiek veidota arī oficiālā publikācija PDF formātā, kas tiek iezīmēta ar drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu, lai nodrošinātu iespēju ikvienam pārliecināties par publikācijas teksta nemainību pēc publicēšanas. PDF formāts ļauj lietotājam veidot arī savu dokumentu izlasi, tos saglabājot savā datorā vai izdrukājot, t.sk. laidiena satura rādītāju,» skaidroja Apine.

2013.gada valsts budžetu un to pavadošo likumu paketi Saeima pieņēma 15.novembrī.