Saeima ceturtdienas vakarā pēc 12 stundu ilgas sēdes pieņēma 2013.gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013. - 2015. gadam. Premjers cita starpā cer, ka turpmāk būtu jāizvairās no prakses budžetā veikt grozījumus. Budžeta pieņemšana tika sagaidīta ar aplausiem un ovācijām.
Papildināta visa ziņa
Par budžeta pieņemšanu balsoja 55 koalīcijas deputāti, bet pret bija 38 opozīcijas deputāti.
Kopumā nākamā gada valsts budžeta projektam un pavadošajiem likumprojektiem bija iesniegti vairāk nekā 500 priekšlikumi, kurus vērtēja gan valdība, gan Saeima.
Dombrovskis: budžets ir tests politiskās vides briedumam
2013.gada valsts budžets ir tests politiskās vides briedumam Latvijā, pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā žurnālistiem atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš pauda gandarījumu par deputātu atbalstu budžetam un to, ka, neskatoties uz daudzajiem priekšlikumiem, budžetā ir izdevies saglabāt fiskālo disciplīnu - budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 1,4% no iekšzemes kopprodukta (KIP).
«Šis budžets ir liels tests politiskās sistēmas briedumam Latvijā. Vai, līdzko atbrīvojas papildu līdzekļi, mēs rīkojamies atbildīgi, vai atsākam gāzēšanu grīdā. Lai arī sarunas par budžetu bija grūtas un sarežģītas, mums ir izdevies panākt pozitīvu rezultātu,» teica premjers.
Viņš gan neizslēdza iespēju, ka 2013.gada budžetā būs nepieciešami grozījumi, jo šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt ekonomisko attīstību, īpaši saistībā ar eiro zonas krīzi. Premjers gan atzina, ka būtu jāizvairās no prakses budžetā veikt grozījumus.
2013.gadā valsts pamatbudžetā piešķirts papildu finansējums prioritāriem pasākumiem, kā prioritātes nosakot ekonomikas attīstību, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un atalgojuma palielināšanu noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām.
Būtiskākie papildinājumi budžeta izdevumos ir saistīti ar demogrāfijas situācijas uzlabošanu valstī, par ko jau iepriekš koalīcijā bija panākta vienošanās. Nākamgad tiks palielinātas zemākās māmiņalgas, tāpat tiks piešķirts finansējums bērnudārzu rindu mazināšanai un brīvpusdienu nodrošināšanai arī otrās klases skolēniem.
Nākamgad tiks samazināti ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai, kā arī no līdzšinējiem 50 līdz 100 latiem palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu. No nākamā gada vecāku pabalsta minimālais apmērs būs 100 lati līdzšinējo 63 latu vietā, savukārt bērna kopšanas pabalsts gan sociāli apdrošinātām, gan arī neapdrošinātām personām no bērna dzimšanas līdz gada vecumam būs 100 lati mēnesī.
Ģimenes valsts pabalsts nākamos divus gadus paliks līdzšinējā apmērā - astoņi lati par katru bērnu, bet no 2015.gada to plānots diferencēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Papildu līdzekļi tiks piešķirti rindu mazināšanai pašvaldību bērnudārzos, savukārt 100 latu pabalsts tiks piešķirts tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma pašvaldības nevarēs nodrošināt vietu bērnudārzā. Tāpat piešķirts finansējums, lai nodrošinātu brīvpusdienas ne tikai pirmās, bet arī otrās klases skolēniem.
Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi, bet ne vairāk par 300 latiem, tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi.
Līdz 2016.gadam pakāpeniski par pieciem latiem katru gadu paredzēts palielināt iepriekš samazināto no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Plānots arī veikt pasākumus uzturlīdzekļu efektīvākai pārrobežu piedziņai, kā arī nepamatoti izmaksātu uzturlīdzekļu atmaksai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2013.gadā būs 24% apmērā, 2014.gadā to paredzēts samazināt līdz 22%, bet 2015.gadā - līdz 20%. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus.
Nākamgad visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam.
2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā līdz šim būs 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu - 70 lati, ko no nākamā gada 1.jūlija plānots palielināt līdz 80 latiem.
Turpmākajos gados paredzēts palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī, un sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad un 2014.gadā plānota 4%, 2015.gadā - 5%, bet no 2016.gada - 6% apmērā. Patlaban iemaksu likme otrajā pensiju līmenī ir 2%.
Papildu finansējums nākamgad piešķirts, lai nodrošinātu surdotulka un asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī palielinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību.
No 2013.gada tiks palielināts atalgojums noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām, tostarp vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Tāpat papildu finansējums prēmiju izmaksai nākamgad tiks piešķirts atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā būtiski uzlabosies situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību.
Paredzēts no šobrīd noteiktajiem 20% uz 30% paaugstināt piemaksu par papildu darbu un par vakanta amata vai prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, kā arī no 20% uz 30% no mēnešalgas paaugstināt piemaksu par personiskā darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Papildu finansējums piešķirts arī, lai pilnā mērā atjaunotu un no 2013.gada 1.marta nodrošinātu Valsts probācijas dienesta darbu.
No nākamā gada plānots atcelt ierobežojumus atvaļinājuma pabalsta apmēram, un līdzšinējo 25% vietā varēs izmaksāt līdz 50% no mēnešalgas. Tāpat paredzēts, ka nākamgad līdz 75% no mēnešalgas varēs izmaksāt prēmiju par ikgadējo darba novērtējumu.
Pašvaldību budžetiem nākamgad tāpat kā līdz šim plānots novirzīt 80%, bet valsts budžetam - 20% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, un valsts pašvaldībām pilnā apmērā garantēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus.
Nākamgad pašvaldības varēs veikt aizņēmumus bērnudārzu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī pašvaldību katlumāju energoefektivitātes uzlabošanai.
Finansējums piešķirts arī, lai 2013.gadā plānošanas reģioniem kompensētu zaudējumus, kas radušies, organizējot sabiedriskā transporta pārvadājumus reģionālajos un vietējās nozīmes maršrutos.
Tāpat Saeima atbalstīja arī iepriekš valdībā akceptētus vairākus valsts pārvaldes iestāžu un Saeimas deputātu priekšlikumus nedaudz vairāk nekā viena miljona latu apmērā.
Papildu finansējums nākamajos trijos gados paredzēts arī, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem - Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā, Vispārējiem latviešu XXV Dziesmu un XV Deju svētkiem, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem «Gaudeamus», XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kā arī citiem pasākumiem. Finanšu līdzekļi paredzēti arī, lai īstenotu Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus.
Finansiālu atbalstu nākamos trīs gadus saņems Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kā arī Latvijas olimpiešu sociālais fonds. Nākamajā gadā finansējums atvēlēts arī pasākumiem, kas veltīti Latvijas Tautas frontes 25.gadskārtai, kā arī Okupācijas muzejam, lai nodrošinātu pārcelšanos uz pagaidu telpām un iekārtotu pagaidu ekspozīciju.
Tāpat finansējums piešķirts Sabiedrības integrācijas fondam, lai arī turpmāk varētu organizēt nometnes ārzemju latviešu un Latvijā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem.
No nākamā gada tiks palielināta valsts nodeva mantiska rakstura prasībās par prasījumiem virs 1501 lata. Tā plānots mazināt iespēju ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai, samērot maksājamo valsts nodevu ar prasījuma summu, kā arī novērst gadījumus, kad persona sniedz nepamatotas sūdzības.
Paredzēts, ka 2013.gada oktobrī tiks sākta Ārstniecības riska fonda darbība, un pacienti atlīdzību par ārstniecības laikā nodarīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai, kā arī morālo kaitējumu varēs saņemt, sākot ar 2014.gada maiju.
Atbalstīti tika arī vairāki ierosinājumi, kuri iepriekš neguva atbalstu valdībā, kā arī komisija tālāk virza dažus jaunus priekšlikumus. Saeima atbalstīja 36 000 latu piešķiršanu Dailes teātrim materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, kā arī priekšlikumu piešķirt finansējumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa centra kapacitātes palielināšanai, kas paredz trīs darba vietu izveidi. Tāpat deputāti atbalstīja 12 801 lata piešķiršanu Latvijas Radio korespondentes birojam Briselē un vēl 50 000 latu Latvijas Radio autortiesību maksājumu apmaksai.
Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu piešķirt 80 000 latu, lai nodrošinātu līdzfinansējumu nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai, atbalstīts tika arī priekšlikums par 100 000 latu piešķiršanu komandu sporta veidiem, kā arī atbalstīta tika iecere piešķirt 50 000 latu Ventspils Augstskolai kā līdzfinansējumu projekta veikšanai, kas paredz Latvijas pirmā satelīta «Venta-1» palaišanu.
Deputāti arī uzskata, ka nepieciešams piešķirt 40 000 latu Zilupes pašvaldībai, kas būtu līdzfinansējums siltuma sistēmas rekonstrukcijai, tāpat deputāti arī atsaukušies lūgumam par 10 000 latu piešķiršanu, kas nepieciešami PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas darbības atjaunošanai. Vēl deputāti atbalstīja ierosinājumu piešķirt 25 000 latu, lai bērni no reģioniem un mazākumtautību skolām varētu apmeklēt Leļļu teātri.
Savukārt 1,6 miljoni latu no VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» dividendēm tiks novirzīti, lai nodrošinātu autoceļu tīkla sakārtošanu un Latgales attīstības programmas realizāciju 2013.gadā.
Vispārējais valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%.
Iepriekš, pirms Saeima apstiprināja vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2013.gadā tika prognozēti 4,656 miljardi latu, bet izdevumi - 4,792 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada plānu nākamā gada budžetā iepriekš tika paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā.
Savukārt Latvijas kopbudžeta ieņēmumi 2013.gadā plānoti 5,7 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi - 5,8 miljardi latu. Kopbudžetu veido pamatbudžets, sociālais budžets, atvasinātās publiskās personas un pašvaldību budžets.
Saeima izsludina sēdē pārtraukumu
Saeimas deputāti ceturtdien neizskatīja visus sēdes jautājumus, kas bija ieplānoti, jo nākamā gada budžeta projekta priekšlikumu vētīšana aizņēma daudzas stundas.
Nākamā gada budžets tika pieņemts ap deviņiem vakarā pēc 386 priekšlikumu izskatīšanas.
Pēc budžeta un tā pavadošo likumprojektu pieņemšanas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa paziņoja par sēdes pārtraukumu līdz 22.novembrim. Nākamajā nedēļā tostarp deputātiem būs jābalso par konceptuālu atbalstu izmaiņām valsts prezidenta sociālajās garantijās, kā arī apjomīgām izmaiņām līdzšinējā medību kārtībā.