Naftas vads uz Ventspili var pārvērsties par metāllūžņiem (26)

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" sācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem.

Pēc "Dienas Biznesa" rīcībā esošās informācijas, jauna naftas vada celtniecība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru (310,2 miljonus latu), turklāt tā atjaunošanai varētu būt vajadzīgas atļaujas ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas varas iestādēm, un to saņemšana var būt ļoti problemātiska.

"Par naftas tranzītu pa cauruļvadu uz Ventspili jau pavisam drīz varēs sākt stāstu ar pasakām raksturīgo "reiz bija...". Un ne tāpēc, ka naftas pārsūknēšana pa cauruļvadu patlaban nenotiek. Cauruļvads līdz šim uzturēts tādā stāvoklī un kārtībā, ka, tranzītam atsākoties, tas var jebkurā laikā sākt naftas pārsūknēšanu. Īstais iemesls pesimismam ir tas, ka vieglas peļņas dēļ šobrīd tiek iznīcināts pats cauruļvads," situāciju raksturo vairāki aptaujātie.

Viņi vienlaikus norāda uz Latvijas valsts iestāžu bezspēcību situācijā, kad valstij izdevīgāks būtu funkcionējošs naftas cauruļvads, pat ja tas potenciāli atsāktu darbu tikai nākotnē, jo jebkurā gadījumā nodrošinātu darba vietas, nodokļu ieņēmumus, lielāku eksporta pakalpojumu apmēru, bet privātajam investoram rūp tikai un vienīgi ātra peļņa, ko var gūt, realizējot cauruļvadā esošo tehnoloģisko naftu.

Ir viedoklis, ka šāds solis tiek sperts, vadoties no teiciena: ja nav man, lai nav nevienam. Ir arī cita versija: tas tiekot darīts, lai iezāģētu Baltkrievijai - tās ekonomikai un arī prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Iespējams, tas izskaidro, kāpēc tehnoloģiskās naftas izsūknēšana sākta tikai šoruden, kad Baltkrievija meklē iespējas atjaunot cauruļvada darbību reversā - transportējot Venecuēlas naftu caur Ventspils ostu uz Polocku. Jārēķinās, ka Baltkrievijā decembrī paredzētas prezidenta vēlēšanas, bet Krievija pašreizējo prezidentu Lukašenko sākusi publiski kritizēt.

Taču Venecuēlas nafta ir glābusi ne tikai Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas Novopolockā un Mozirā, bet arī, piemēram, vairākas kaimiņvalsts pilsētas, kuru mugurkauls ir uzņēmumi, kas strādā ar naftu vai tās produktiem.

Ir vēl viena versija - naftas cauruļvada iznīcināšana klusām sākta un par to nemaz nezina Krievijas augstākā vara, kurai teorētiski varētu būt interese nākotnē savā kontrolē pārņemt naftas tranzītmezglu Ventspilī un atsākt naftas tranzītu pa cauruļvadu. Nevar noliegt arī versiju, ka arī "LatRosTrans" mazākuma īpašnieka "Transņeftj" (otrs īpašnieks - AS "Ventspils nafta" (VN), kuras lielākais akcionārs ir "Vitol") iekšienē notiek kādas cīņas un tāpēc "veikli darboņi" var to izmantot, lai nopelnītu labu naudiņu pārtikušai dzīvei. Tieši tādēļ vairāki aptaujātie potenciālo zaudētāju lokā ierindo arī Krieviju.

"Manā rīcībā nav nekādas informācijas par šo jautājumu, un tāpēc nevaru to komentēt," uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš norāda, ka satiksmes ministra amatā ir tikai nedaudz vairāk par nedēļu un 100% ar visiem nozares problēmjautājumiem vēl nemaz neesot iepazinies.

Lai arī laikraksts vairākkārt telefoniski mēģināja sazināties ar "Vitol" pārstāvi, VN valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju, kurš vienlaikus ir arī "LatRosTrans" padomes priekšsēdētājs, tomēr viņa viedokli šajā jautājumā iegūt neizdevās.

SIA "Skonto nafta" valdes loceklis Ivars Naglis pauž sašutumu par notiekošo: "VN lielākais akcionārs - Kipras firma "Euromin", kas publiski sevi sauc par "Vitol", acīmredzot nolēmis iztīrīt visus VN koncerna aktīvus un pēc tam pamest šo uzņēmumu kā tukšu čaulu. Bufernaftas izpumpēšana no VN meitassabiedrības "LatRosTrans" cauruļvada nolemj iznīcībai Latvijas naftas tranzīta biznesa nākotni, jo bez tehnoloģiskās naftas, kam noteiktā līmenī visu laiku jāatrodas cauruļvadā, šis aktīvs tiek pakļauts korozijai un kļūst lietošanai nederīgs."

Uzņēmējs norāda, ka līdz šim naftas cauruļvads bija tehniskā gatavībā īsā laikā ar dažiem tehniskiem pielāgojumiem īstenot naftas pārsūknēšanu gan uz Ventspils ostu, gan reversā - no ostas pretējā virzienā. Izsūknējot bufernaftu, tas vairs nebūs tehniski iespējams. Tādā gadījumā atkal būs nepieciešama nafta, taču tas prasīs simtiem miljonu dolāru ieguldījumus, turklāt, stāvot tukšā, cauruļvads jau būs neizbēgami sabojāts.

"Lai kādas būtu tehnoloģijas, es nezinu nevienu gadījumu, kad, izsūknējot cauruļvadu sausu, tas nebūtu sabojājies. Jauna cauruļvada izbūve maksā divus miljonus ASV dolāru kilometrā. Latvijas naftas cauruļvada gadījumā, tā kopgarumam pārsniedzot 300 kilometrus, tie būs vairāk nekā 600 miljoni ASV dolāru. Tātad, lai gūtu ātru peļņu aptuveni 100 miljonu ASV dolāru apmērā no tehnoloģiskās naftas pārdošanas tagad, "Euromin" jeb "Vitol" ir gatavs iznīcināt Latvijas tranzīta aktīvus par sešreiz lielāku summu," uzsver Naglis.

Viņš apgalvo, ka līdzīgu scenāriju "Euromin" mēģina īstenot arī AS "Latvijas kuģniecība", mērķtiecīgi plānojot novest līdz maksātnespējai tās meitassabiedrību "Lasco Investment".

Satraukumu par notiekošo ar cauruļvadu intervijās laikrakstiem "Dienas Bizness" un "Biznes&Baltija" pauž Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko.

"Baltkrieviju joprojām interesē arī Venecuēlas naftas tranzīts caur Ventspils ostu, taču, ja tiks īstenota tehnoloģiskās naftas izsūknēšana, ko ar savas meitassabiedrības "LatRosTrans" rokām īsteno VN, to uz Baltkrieviju varēs nogādāt tikai dzelzceļa cisternās," "Dienas Biznesam" uzsver diplomāts.

Pēc Gerasimenko rīcībā esošās informācijas, "LatRosTrans" ir sākusi darbus, lai izsūknētu no cauruļvada 149 500 tonnas tehnoloģiskās naftas, taču tā ir Novopolockā bāzētā naftas pārsūknēšanas uzņēmuma "Družba" bilancē, par ko Baltkrievija ir informējusi Latvijas valdību.

Laikrakstam "Biznes&Baltija" Gerasimenko atklāj, ka šīs naftas aptuvenā vērtība ir 90 miljoni dolāru (46,53 miljoni latu).

"Turklāt "LatRosTrans" vienpusēji lauzusi līgumu ar uzņēmumu "Družba", kas nodarbojās ar naftas komercuzskaiti un trīspusējā veidā saistīja Latviju, Lietuvu un Baltkrieviju naftas pārsūknēšanas jautājumos. Saskaņā ar minēto līgumu tieši Baltkrievijas speciālisti pildīja naftas transportēšanas operatora funkcijas - izvēlējās optimālo transportēšanas režīmu un kontrolēja komercuzskaiti naftas nodošanas punktā Ventspilī," stāsta vēstnieks. Tagad Baltkrievijas pārstāvjiem liegta pieeja šim punktam, un tas nodara kaitējumu ne tikai Baltkrievijai, bet arī Latvijai, jo tehnoloģiskās naftas izsūknēšana pēc kāda laika padarītu naftas vadu par metāllūžņiem.

Gerasimenko apstiprina, ka "Baltkrievijas puse nebūtu pret iespēju iegādāties daļu VN tranzītbiznesā". Tomēr šajā uzņēmumā neesot caurspīdīguma un skaidrības, kam kas pieder un cik maksā.

Intervijā "Biznes&Baltija" Gerasimenko atklāj, ka sarunas ar "LatRosTrans" par iespēju sūknēt naftu ilgušas pusgadu, tomēr "Vitol" pārstāvji aicina šos jautājumus risināt Maskavā. "Bodijs nevēlas uzņemties atbildību par šādu lēmumu, lai arī pārstāv lielāko akcionāru. Savukārt "LatRosTrans" Maskavas līdzīpašnieki - "Transņefteprodukt" ("Transņeftj" meitasuzņēmums) liek šķēršļus šā jautājuma risināšanai."

Pēc Baltkrievijas aplēsēm, piesaistot piecu miljonu tonnu Venecuēlas naftas plūsmu, Latvijas budžets nodokļu veidā iegūtu 50 miljonus dolāru (25,85 miljonus latu).

Gerasimenko norāda, ka vēl viens risinājums būtu naftas pārvadāšana no Ventspils pa dzelzceļu, taču tas izmaksātu dārgāk un Novopolockas uzņēmumam ir ierobežotas iespējas šādā veidā pieņemt naftu. Savukārt Rīgas ostā, lai nodrošinātu naftas tranzītu, nepieciešami papildu darbi, kas izmaksātu 5-6 miljonus dolāru (2,585-3,1 miljonu latu).