Šopavasar Trikātas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunapsītes" divās plašās un gaišās siltumnīcās 400 kvadrātmetru platībā kā mazi smaili zobentiņi acis priecē sulīgzaļi sīpolloki.
Sīpolloku ražotāji nespēj apmierināt lielo pieprasījumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Jaunapsītēs" jau desmit gadus nodarbojas ar dārzeņu - sīpolloku, lauku gurķu, kāpostu, arī puķkāpostu - audzēšanu. Sākotnēji palielas platības aizņēma arī zemeņlauki, bet pašlaik Vineta Skujiņa kopā ar dēliem Māri un Gati nopietni nodevušies loku audzēšanai.
Vienā no siltumnīcām rindojas arī kāpostu un puķkāpostu stādiņi, kas gaida savu kārtu izstādīšanai uz lauka. Saimniecībā bez ģimenes strādā arī trīs strādnieki, kuri pamatā lokus griež un tīra.
Sarežģīti ievest no citurienes
Sīpolloku audzēšana esot izdevīgs rūpals, jo loku sezona ilgst vismaz desmit mēnešus gadā, sākot no septembra līdz pat jūlijam. Vasarā latvieši šo iecienīto zaļumu lielākoties izaudzē savos mazdārziņos, tāpēc pieprasījums ir mazāks.
"Lokus ir diezgan sarežģīti ievest no citām valstīm, jo to realizācijas termiņš ir tikai dažas dienas - ilgākais trīs četras," atklāj V. Skujiņa, tāpēc tā ir niša, kurā varot izvērsties vietējie lauksaimnieki.
"Jaunapsītēs" lokus nogriež un uzreiz arī nodod preci noņēmējiem.
Trikātieši janvārī izaudzējuši pusotras, februārī - 1,7, bet martā - vairāk nekā divas tonnas zaļumu. Aizvadītā bargā ziema dārzeņaudzētājiem bijis īsts izturības pārbaudījums, jo gandrīz nepārtraukti bijis ar malku jākurina plašās siltumnīcas, lai sīpolu stādījumi neaizietu postā.
Izaugušo produkciju ražotāji vienlaikus realizē vismaz četriem noņēmējiem - "Augļu servisam" Valmierā un "top" Smiltenē, bet lielākā daļa caur Rīgas bāzēm nonāk lielveikalu tīklos, galvenokārt "Rimi" veikalos. Katram realizētājam ir savas standarta prasības - vienam lokus vajag ne garākus par 40 centimetriem, otram - 30 centimetru.
Loki, kas izaug garāki, aiziet otrajā šķirā, kaut gan šogad vietējie loki tirgū ir pieprasīti un garums cenu īpaši neietekmē. Diemžēl pircēji veikalā neredz, ka loki audzēti "Jaunapsītēs", jo uz preces nav konkrētas norādes par to izcelsmi.
"Rīdzinieki ir izlepuši," secina V. Skujiņa. Viņa jau ir pieradusi, ka saņem samaksu par kvalitāti, nevis kvantitāti. Skujiņi uzskata, ka krīzi viņi nejūt, jo nepārtraukti ir pieprasījums pēc izaudzētā. Iespējams, ka kāds ražotājs ir pārtraucis ar to nodarboties, tāpēc tirgus niša ir brīvāka un pieprasījums pieaudzis.
Sīpolus audzēs no sēklām
Skujiņi sīpolus lokiem audzē paši, jo tas esot izdevīgāk. Pašaudzētie gan esot aptrūkušies, tāpēc, lai iegūtu jaunu ražu, tie bija jānopērk. Siltumnīcās sastādīti arī zilie sīpoli, kas loka galiem dod mazliet zilganu nokrāsu. Sīpolloku audzēšanai vislabākie esot konkrētas šķirnes balti plakani sīpoli ar iedzeltenām mizām.
Vineta rēķina, ka šopavasar sīpolus audzēs no sēklām, jo stādīt uz lauka sīksīpolus arī ir padārgi. Skujiņi rēķina katru santīmu, jo nopelnīto naudu lielākoties tērē ražošanas paplašināšanai un modernizācijai. Vineta lepojas ar jauno tehniku - sīpolu novācamo kombainu. Savukārt stādāmo mašīnu trikātieši nomā no cita saimnieka.
Redzētais un dzirdētais apliecina, ka "Jaunapsītes" ir stabila saimniecība, kurai nedraud izputēšana. Vienīgi šopavasar neizdosies īstenot sapni par dziļurbuma akas izbūvi un jaunās siltumnīcas modernizēšanu, jo banka uz četriem mēnešiem iesaldējusi solījumu piešķirt saimniecībai kredītu.
Dēls Māris izmantoja izdevību un pieteicās Eiropas Savienības piešķirtajam atbalstam jaunajiem zemniekiem. Puisis atbildis visām izvirzītajām, kā atzīst Vineta, diezgan sarežģītajām prasībām, projekts veiksmīgi iesniegts un tika arī atbalstīts, vienīgi tā īstenošanai līdz galam pietrūcis vien pāris soļu.
Vinetai par bankas attieksmi sāp sirds, jo šo desmit gadu garumā, kopš sākuši nopietni nodarboties ar dārzeņu audzēšanu, nauda, kas iegūta no banku kredītiem, nav izmantota smalku automašīnu iegādei un ceļojumiem uz siltajām zemēm, bet saimniecības un ražošanas attīstībai.
Taču Skujiņi negrasās žēloties par to, bet jau domā, kā varēs ar traktoru saimniecībai pievest ūdeni no netālās upes, jo katru dienu laistīšanai vajadzēšot vismaz desmit tonnas ūdens. Ja banka naudu iedotu, "Jaunapsītēs" būtu mūsdienīga laistāmā sistēma.