Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kopš 1993. gada maija, kad likumā “Par nodokļiem un nodevām” pirmo reizi tika iekļauta norma par skaidras naudas deklarēšanu, tajā vairākkārt veikti grozījumi. Sākumā katrs nākamais grozījums bija vērsts uz skaidras naudas lietošanas ierobežojumu pastiprināšanu, turpretī kopš 1997. gada beigām ir vērojama tendence sašaurināt nodokļu maksātāju loku, uz kuriem attiecas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā noteiktie ierobežojumi.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā noteiktie ierobežojumi attiecas vienīgi uz juridisko personu vai to pārstāvju savstarpējiem skaidrā naudā veiktajiem darījumiem un pilnīgi neskar savstarpējus skaidras naudas norēķinus ar fiziskajām personām, ja vien fiziska persona neveic skaidras naudas norēķinus kā juridiskas personas pārstāve. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas arī uz: kredītiestāžu pakalpojumiem; skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs darījumu dalībnieku kontos (kopš 1.01.2000.); mazumtirdzniecībā uz preču pārdevējiem (kopš 17.05.2000.). Iemaksas banku kontos Iemaksājot skaidru naudu kredītiestādēs darījumu dalībnieku kontos, šāda iemaksa nav jādeklarē nevienam darījuma dalībniekam. Taču, ja viens no darījuma dalībniekiem mēneša laikā izņem skaidru naudu summā virs Ls 1000 no otra dalībnieka bankas konta, tad pirmajam dalībniekam darījums jāuzrāda deklarācijā un, ja darījuma summa pārsniedz Ls 3000, jāmaksā sodanauda 10% apmērā no darījuma kopsummas. Darījuma dalībniekam, no kura bankas konta tiek izņemta skaidra nauda, darījums nav jādeklarē, jo viņa grāmatvedības uzskaitē darījumu apliecina dokumenti par bezskaidras naudas norēķiniem. Nodokļu administrācija nevar uzlikt sodu, pamatojoties uz spēku zaudējušu likumu. Tā kā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants pēc 25.11.99. grozījumu spēkā stāšanās neparedz soda sankcijas piemērošanu tiem darījuma dalībniekiem, kuri iemaksā skaidru naudu otra darījuma dalībnieka bankas kontā, tad VID pēc 2000. gada 1. janvāra (grozījumu spēkā stāšanās dienas) nevar pieņemt lēmumu par soda sankciju piemērošanu arī tiem darījumu dalībniekiem, kuri nav deklarējuši skaidras naudas iemaksas otra darījuma dalībnieka bankas kontā līdz 2000. gada 1. janvārim. Savstarpēji skaidras naudas norēķini Joprojām ne visiem ir saprotama skaidras naudas deklarēšanas kārtība gadījumos, kad darījumu dalībnieki mēneša laikā veic savstarpējus skaidras naudas norēķinus par vairākiem darījumiem, par vieniem saņemot skaidru naudu, bet par citiem izmaksājot skaidru naudu vienam un tam pašam darījuma dalībniekam. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta 1. daļā ir noteikts, ka juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji katru mēnesi MK noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās), kuru summa pārsniedz Ls 1000. Savukārt MK 11.02.97. noteikumu Nr. 66 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” 11. punkts paredz: ja darījumu dalībniekiem mēneša laikā ir bijuši vairāki savstarpēji skaidrā naudā veikti darījumi, tos saskaita un, ja kopsumma pārsniedz Ls 1000, minētos darījumus deklarē. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants un MK noteikumi Nr. 66 nenosaka atsevišķu deklarēšanas kārtību, kā arī neparedz izņēmumus skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem gadījumos, kad darījumu partneri mēneša laikā veikuši savstarpējus norēķinus, gan saņemot, gan izmaksājot skaidru naudu vienam un tam pašam darījuma partnerim. Piemēram, ja SIA “A” mēneša laikā veicis savstarpējus norēķinus skaidrā naudā ar SIA “B” par diviem darījumiem, par vienu darījumu saņemot skaidru naudu Ls 500, bet par otru izmaksājot skaidru naudu Ls 900, tad darījumu dalībniekiem skaidrā naudā veiktie darījumi jāsaskaita (500 + 900 = 1400) un, tā kā to kopsumma pārsniedz Ls 1000, tie jāuzrāda deklarācijā. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz Ls 1000, jāmaksā sodanauda 5% apmērā no šo darījumu kopsummas, bet, ja minēto nedeklarēto darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz Ls 3000, jāmaksā sodanauda 15% apmērā no darījumu kopsummas. Ja darījumi, kuru kopsumma pārsniedz Ls 3000, ir uzrādīti deklarācijā, tad jāmaksā sodanauda 10% apmērā no šo darījumu kopsummas. Skaidras naudas darījumi mazumtirdzniecībā Sākot ar 2000. gada 17. maiju, kad stājās spēkā 13.04.2000. grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā, skaidras naudas ierobežojumi mazumtirdzniecībā attiecas tikai uz preču pircēju. Tā kā spēkā esošajā MK 11.02.97. noteikumu Nr. 66 pielikumā “Deklarācija par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem” nav paredzēts izdarīt atzīmi, ka darījums veikts mazumtirdzniecībā, to nodokļu maksātāju skaitā, kuri nav deklarējuši skaidrā naudā veiktus darījumus, dators uzskaita arī tos nodokļu maksātājus, kuri pārdod preces mazumtirdzniecībā un kuriem šie darījumi nav jādeklarē. Tādējādi nav iespējams iegūt precīzu informāciju par tiem nodokļu maksātājiem, kuri nav deklarējuši skaidras naudas darījumus, un tas savukārt apgrūtina gan VID administrēšanas darbu, gan arī nodokļu maksātājus, kuri pārdod preces mazumtirdzniecībā. Lai novērstu radušos situāciju, iesakām juridiskām personām - preču pircējām, deklarējot mazumtirdzniecībā veiktos darījumus, “Deklarācijas par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem” 13. ailē norādīt attiecīgo darījumu veidu – “pirkums mazumtirdzniecībā” vai “skaidras naudas darījums mazumtirdzniecībā”. Šādi deklarēts darījums neradīs pārpratumus un novērsīs nevajadzīgus VID darbinieku apmeklējumus pie nodokļu maksātāja – preču pārdevēja mazumtirdzniecībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu