Nepieskatītais Latvijas lombardu bizness (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: flickr.com

Saspringtu finansiālo situāciju var risināt, ne tikai aizņemoties naudu, bet arī pārdodot ko vērtīgu lombardā. Diemžēl, kā rāda pieredze, šeit nonāk ne tikai personīgās, bet arī noziedzīgā ceļā iegūtas lietas, jo Latvijā nav noteikti lombardu biznesa kritēriji un kontroles mehānismi.

Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 139 lombardi. Tomēr ir vēl neskaitāmi "mazi kioski", kas gatavi izsniegt naudu jebkurā diennakts laikā apmaiņā pret kādu preci. Par klientu trūkumu lombardi nesūdzas, turklāt to spektrs ir visai dažāds. Tāpat kā tajos strādājošais personāls – no solīdām kundzītēm līdz pat treniņtērpos ģērbtiem pārdevējiem.

Lombardi, kuru pamatā ir procentu maksājumi un mantu pārdošana, ir pelnošs bizness. Piemēram, nekur nav noteikts, cik lielām jābūt procentu likmēm – cik lielas tās lombards grib, tik arī liek, norāda šajā nozarē strādājošie. Turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā turpina pieaugt to lombardu daudzums, kuri piešķir iedzīvotājiem visdažādāko veidu finansējumus, kas pēc savas būtības ir kredīti, tāpēc šajā situācijā šo iestāžu klientu skaits tikai pieaugs.

Vislabākā ķīla – zelta izstrādājumi

Ātri iegūstama nauda bez liekām formalitātēm – tas ir galvenais lombardu trumpis, teic aptaujātie lombardu darbinieki. Darbības shēma ir vienkārša: īstermiņa kredītu izsniegšana pret ķīlu, sava veida finansējums, kas pēc ekonomiskās būtības ir kredīts pret ķīlu. Nodrošinājums ir ķīla, ko klients var izpirkt, laikus samaksājot kredītu un procentus. Tiesa, atšķirībā no banku izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem lombardos procenti par aizdoto naudu ir daudz lielāki. Par kredīta nodrošinājumu (ķīlu) tiek pieņemtas šādas lietas: televizori, video un audio iekārtas, foto, biroja, sadzīves un citu veidu tehnika, apģērbi, kā arī dārgmetāli, dārgakmeņus saturoši juvelierizstrādājumi, mākslas un antikvāri priekšmeti.

"Mūs interesē likvīdas ķīlas. Vislabprātāk lombards pieņem zeltu, monētas, kas visos laikos ir bijusi labākā ķīla," stāsta Jānis Semeņako, SIA Rīgas pilsētas lombards valdes priekšsēdētājs. Īpaši vērīgu ķīlu īpašnieki apšaubāmos lombardos savas mantas nenodod, jo, saņemot glabāšanā šādas mantas, negodīgs uzņēmējs var aizvērt savu firmu un pazust "nezināmās tālēs", jo viņa bizness jau ir noticis.

Darbojas arī autolombardi, kur kā ķīla tiek ņemta automašīna, piemēram, uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ar pieciem kredīta procentiem. Autolombardā pieredzējuši un kvalificēti speciālisti veic auto vērtējumu un izmaksā naudas summu 50% apmērā no mašīnas vērtības.

Mainās klientu loks

Agrāk lombardu klienti lielākoties bija gan narkomāni un alkoholiķi, gan arī uzņēmēji, kas ieķīlāja dažādas lietas, sākot ar dārglietām un sadzīves tehniku un beidzot ar automašīnām un dzīvokļiem. Tagad klientu loks ir mainījies – nāk māmiņas, vecmāmiņas ar laulības gredzeniem, bezdarbnieki, cilvēki, kas nevar norēķināties par medicīnas pakalpojumiem. Vairāk gan nākot trūcīgie, lai kaut kā "savilktu galus".

"Nav taisnības, ka krīzes apstākļos lombardi plaukst un zeļ. Arī lombardiem nav viegla situācija, jo cilvēki bieži ieķīlātās mantas neizpērk un tās paliek plauktos. Pat ja cenas tiek nolaistas, pircēju nav. Tagad ir laiks, kad pārdevēju ir daudz, bet pircēju kļūst arvien mazāk," atzīst Semeņako, piebilstot, ka pirktspējas sarukšanas dēļ daudziem, kuri atnesuši mazāk vērtīgas lietas, arvien biežāk nākas atteikt. Par ekonomisko krīzi liecinot arī tas, ka samazinās procentu maksājumi.

"Vislielākā interese Latvijā par lombardiem bija 1998. gadā. Tagad tirgus jau ir pārsātināts. Daudzi, kas tagad atveras, domā, ka tas ir viegls bizness, bet ir vīlušies. Izdzīvos spēcīgākie un pieredzējušākie uzņēmumi. Nevar būt tā, ka uz katra stūra ir atvērts lombards," uzskata Semeņako.

Konkurence un internets

Valērijs Serkovs, lombarda Aizdevums direktors, atzīst, ka "šajā nozarē ir vērojama liela un nopietna konkurence. Vieni lombardi tiek slēgti, bet vietā rodas jauni. Tas ir labi, ka lombardu ir daudz, jo tad cilvēkiem ir lielākas iespējas izvēlēties labāko piedāvājumu."

Viņš uzskata, ka ir jāļauj lombardiem strādāt un nevajadzētu tos mākslīgi ierobežot. Visu noregulē tirgus. Ja ir sūdzības no patērētājiem, tās ir jāizskata un jāanalizē. Bet galvenais, lai ikviens, kas atnāk uz lombardu, būtu iepazinies ar "spēles" noteikumiem. Tas ir vienīgais ceļš, kā izvairītos no pārpratumiem un neapmierinātības. Protams, ka lombarda darbība ir ļoti atkarīga no klientu uzticības, darbinieku profesionalitātes, uzņēmuma reputācijas un darba pieredzes. Tiem lombardiem, kas jau ilgus gadus strādā tirgū, ir izveidojusies sava, uzticama klientūra, pret kuru ir individuāla attieksme.

Aptaujātie lombardu vadītāji atzīst, ka nu viņiem ir radies vēl viens nopietns konkurents – interneta veikali, kurus daudzi izmanto, lai pirktu un pārdotu lietoto sadzīves un audio tehniku, kā arī juvelierizstrādājumus.

Par zagtām mantām un drošību

Zagtās mantas – tā ir lombardu nelaime. Tā tas ir visā pasaulē, atzīst Semeņako. Runājot par noziedzīgā ceļā iegūtas mantas parādīšanos lombardos, Serkovs atzīmē, ka lombardiem ir svarīgi novērtēt katru klientu: "Mēs uzticamies saviem klientiem un gaidām no viņiem to pašu. Ar aizdomīgiem cilvēkiem cenšamies nesadarboties. Savu stratēģiju un klientu piesaistes politiku esam veidojuši tā, lai lombards nekļūtu populārs kriminālu vai puskriminālu aprindu personu vidū. Vienmēr konsekventi esam atteikušies no sadarbības ar apšaubāmas reputācijas partneriem, nelegālu operāciju veikšanas, pie mums tikpat kā nekad nav nonākuši zagti priekšmeti. Uzņēmuma darbības vide ir veidota, ievērojot drošības principus, telpās pastāvīgi ir klāt apsardze, darbojas video novērošana." Ekonomiskās krīzēs laikā lombardiem ir jādomā arī par pastiprinātiem drošības risinājumiem, jo pagājušā gada nogalē bija vairāki lombardu aplaupīšanas gadījumi.

Bez uzraudzības un kontroles

Par lombardu skaitu nav oficiālas statistikas, taču ir skaidrs, ka to ir krietni vairāk nekā banku. Atšķirībā no tām lombardus gan neviens nekontrolē. Lai arī tie, līdzīgi kā bankas, izsniedz aizdevumus, to darbības sfēra jau daudzus gadus ir atstāta bez uzraudzības, nav izstrādāta arī to licencēšanas kārtība. Lombardu var atvērt jebkurš Latvijas iedzīvotājs – pietiekami nodibināt sabiedrību ar 2000 latu pamatkapitālu.

"1994. gadā lombarda darbības licenci vajadzēja saņemt Latvijas Bankā. Tagad prasības ir mazinājušās. Diemžēl mūsu valstī lombardu darbības nozare netiek uzraudzīta un kontrolēta. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs par lombardiem neko daudz neinteresējas. Daudzi uzņēmumi slēpj peļņu, maksā darbiniekiem konvertos," par problēmām šajā biznesā stāsta Semeņako.

Pirms trim gadiem notika diskusija par lombardu tiesiskā regulējuma uzlabošanu. Finanšu ministrija piedāvāja ieviest lombardu darbības kontroli. Par uzraudzību bija Latvijas lielākie lombardi, kas ietilpst Latvijas Lombardu asociācijā. Uzmanība tika pievērsta tam, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts lombardu tiesiskais statuss, nav definēts termins "lombards" un nav darbības prasību. Piemēram, ASV lombardu darbība ir viens no visvairāk regulējamiem un uzraugāmiem uzņēmējdarbības veidiem.

Speciālisti prognozē, ka šajā situācijā, kad noziedzība palielinās, lombardos var parādīties nezināmas izcelsmes, arī noziedzīgā ceļā iegūtas vērtības, jo nav noteikti precīzi kritēriji un stingri kontroles mehānismi. Nesakārtotās uzņēmējdarbības vides dēļ ir paaugstināts risks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Turklāt Latvijā nav nevienas uzraudzības un kontroles institūcijas, kuras atbildībā būtu pārraudzīt lombardu darbības sfēru. Tāpēc potenciālajiem klientiem jāatgādina, lai viņi rūpīgi izvēlas, ar kuru uzņēmumu sadarboties, iesaka Semeņako.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu