Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Birža ir joprojām neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«»Latvenergo» un jebkurš cits liels infrastruktūras uzņēmums tikai iegūtu, ja 10, 15 vai 25% to akciju tiktu kotēti biržā. Pētījumi parāda, ka, attīstot Latvijas kapitāla tirgu Latvijā līdz Igaunijas līmenim, investīciju piesaistes rezultātā tiktu nodrošināts ikgadējs iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,8%, nemaz nerunājot par netiešo ietekmi. Tas ir virziens, ko vajag attīstīt, un valdībai ir jāsper solis un jāpārvar bažas par 100% ietekmes zaudēšanu uzņēmumos. Ir jāļauj iedzīvotājiem un investoriem ieguldīt savus brīvos līdzekļus valsts uzņēmumos,» uzsvēra Grafs.
Viņš pauda, ka tas no vienas puses ļautu valsts uzņēmumiem iegūt naudu investīciju projektiem arī ar biržas starpniecību, bet no otras stimulētu Latvijas iedzīvotājus ieguldīt uzkrājumus Latvijas ekonomikā, jo pašlaik liels naudas apmērs vienkārši atrodas banku kontos un nekur netiek investēts. «Tas sekmētu arī informācijas atklātību un līdz ar to radītu lielāku spiedienu uz labāku pārvaldības prakses ieviešanu,» uzsvēra Grafs.
Viņš arī norādīja, ka valstij jebkurā gadījumā būtu jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert.
«Vienas bailes noteikti ir saistītas ar to, ka mēs nedrīkstam pārdot privātiem akcionāriem kaut ko, kas pieder valstij, kā arī, kas būs pircēji, un bažas, ka apakšā noteikti būs kādas shēmas. Otra lieta noteikti ir saistīta ar ietekmes zaudēšanu. Ja tu esi vienīgais īpašnieks, tad ar tavu viedokli rēķinās, vienalga, vai tas ir pareizs vai nepareizs. Es teiktu, ka bailes zaudēt vienpersonisku ietekmi šajā gadījumā ir dominējošās. To politiķi noteikti negrib izlaist no savām rokām,» atzina institūta pārstāvis.
Tāpat, pēc viņa teiktā, ir jāpārskata dividenžu politika, jo valdība joprojām nav atteikusies no krīzes laikā ieviestā regulējuma, ka valsts uzņēmumiem 90% peļņas ir jāizmaksā dividendēs budžeta vajadzību segšanai.
«Dividenžu politika ir ļoti laba mēraukla, kā strādā labas pārvaldības mehānisms. Var izstrādāt izcilas attīstības stratēģijas, bet, ja pirms budžeta pieņemšanas, valdība paziņo, ka 90% peļņas būs jāizmaksā dividendēs, tad tas viss sabrūk kā kāršu namiņš. Ir nepareizi, ka budžeta īstermiņa vajadzību segšanai dividendēs tiek izņemta nauda, kura ir nepieciešama uzņēmumu attīstībai. Turklāt tas nav tikai daudz diskutētais stāsts par Latvijas Nacionālās operas dividendēm. Tas pats attiecas arī uz tik lieliem uzņēmumiem kā «Latvijas valsts meži» un «Latvenergo»,» norādīja Grafs.
Viņš gan atgādināja, ka ir arī tādi uzņēmumi kā «Lattelecom», kuri dividendēs izmaksā visu peļņu, bet īsteno arī investīciju projektus.
«Tādēļ katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jāsaprot, kādas ir katra uzņēmuma vajadzības, un tad arī jālemj, vai dividendes jāizmaksā 0%, 50% vai 100% apmērā. Un dividenžu politikai jābūt prognozējamai vairāku gadu garumā. Taču nevar būt tā, ka visiem lineāri tiek noteikti 90% un ne pa labi, ne pa kreisi. Tad visi nāk uz valdību un mēģina pierādīt, kādēļ tā vai cita summa ir jāatstāj uzņēmuma vajadzībām. Tas ļauj politiskiem lēmumiem tieši ietekmēt biznesa jautājumus, kas pēc būtības ir nepareizi,» sacīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs.