Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā iegādāti Latvijas vērtspapīri € 569 miljonu apmērā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz septembra beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 569 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.

Martā tika iegādāti vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro, jūlijā - 22 miljonu eiro, augustā - 23 miljonu eiro, bet septembrī - 19 miljonu eiro vērtībā.

Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 5,96 gadi.

Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.

ECB publicētā informācija rāda, ka

līdz šim PSPP programmā visvairāk uzpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri.

Kopumā līdz septembra beigām PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 343,34 miljardu eiro apmērā.

PSPP ir viena no paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) sadaļām. Bez PSPP jeb valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas darbojas arī CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programma ilgs no 2015.gada marta līdz 2016.gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ir 60 miljardi eiro jeb 19 mēnešos kopā - vairāk nekā triljons eiro.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmaina finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Tiek sagaidīts, ka šī intervence ietekmēs eirozonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabos eirozonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījuma un ražošanas kapacitātes izmantošanu, līdz ar to pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.

Septembra sākumā ECB Padomes sēdē tika pieņemts lēmums par labākiem nosacījumiem PAPP naudas «sadalīšanā» starp dalībvalstīm. Lēmums ir labvēlīgs Latvijai, jo ļauj paplašināt valsts vērtspapīru iegādes apjomus, skaidro Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu