Biržas un kapitāla tirgus veiksmīgā attīstībā valsts var spēlēt lielu lomu, sacīja biržas «Nasdaq Riga» valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa - Melalksne.
Biržas un kapitāla tirgus sekmīgā attīstībā valsts var spēlēt lielu lomu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs arī redzam, ka no bijušā padomju bloka valstīm visveiksmīgāk kapitāla tirgus ir attīstījies Polijā. Iemesls tam ir tas, ka Polijas valdība ļoti mērķtiecīgi veica lielo uzņēmumu privatizāciju caur biržu, dodot iespēju investēt arī mazajiem investoriem un pensiju fondiem. Tas parāda, ka biržas un kapitāla tirgus veiksmīgā attīstībā valsts var spēlēt lielu lomu, jo valsts veido kopējo tirgus ekosistēmu. Ja biržā sāk kotēt lielos valsts uzņēmumus, tas piesaista investoru interesi, un arī mazāki uzņēmumi sāk izvēlēties biržu kā instrumentu finansējuma piesaistei. Tālāk tas jau veicina arī riska kapitāla attīstību, jo riska kapitāla uzņēmumi var izmantot biržu, lai pārdotu savas kapitāla daļas,» teica Auziņa - Melalksne.
Tāpat viņa atzīmēja, ka jaunākais piemērs ir Slovākija, kur valdība ir nolēmusi pārdot tai piederošos 49% akciju telekomunikāciju kompānijā «Slovak Telekom» un daļēji tas notiks caur biržu, lai iesaistītu arī privātpersonas. «Turklāt privātpersonām, ja tās iegādāsies noteiktu skaitu akciju, pat tiks piedāvāta atlaide. Tas kārtējo reizi pierāda, ka valstis, kuras vēlas attīstīt kapitāla tirgu, ar savā rīcībā esošajiem instrumentiem to veiksmīgi var darīt,» piebilda biržas vadītāja.
Viņa arī pauda pārliecību, ja Latvijas valsts, saglabājot akciju kontrolpaketi, nolemtu daļēji kotēt biržā tādus uzņēmumus kā «Latvijas Valsts meži», «Latvenergo», «Lattelecom» un «Latvijas Mobilais telefons», tas ļoti pozitīvi ietekmētu kapitāla tirgus attīstību ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.
«Tas dotu jaunas ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas iespējas gan pensiju fondiem, gan privātpersonām. Tāpat var veicināt, lai valsts uzņēmumi emitē publiskus parāda vērtspapīrus. Pirms diviem gadiem obligācijas emitēja «Latvenergo» un mēs redzējām, ka faktiski visu emisiju izpirka Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi. Tas bija ļoti pozitīvi. Es esmu pārliecināta, ka šādas emisijas var turpināt ne tikai «Latvenergo«. Ir virkne citu uzņēmumu - «Latvijas Valsts meži», «Latvijas Dzelzceļš», lidosta «Rīga» utt. -, kuriem ir attīstības plāni un kuri šo naudu var piesaistīt publiskās emisijās,» teica Auziņa - Melalksne.
Viņa piebilda, ka Baltijas pensiju fondi, kā arī privātie investori ļoti labprāt būtu ieguldījuši tik vērtīgā aktīvā kāda ir banka «Citadele», ja valsts būtu nolēmusi tai piederošās akcijas pārdot biržā.
«Ja uzņēmumu vēlas sagatavot akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam, tas ir jādara ļoti savlaicīgi. Taču politiskā situācija ir tāda, ka, manā ieskatā, lēmumi tiek ļoti ilgi novilcināti. Ja lēmums tiek novilcināts līdz pēdējam brīdim, tad paliek ļoti maz scenāriju, ko ir iespējams īstenot. Diemžēl, bet Latvijas sabiedrība un vēlētājs vēl nav sapratis, ka arī ilgstoši novilcināts lēmums ir lēmums. Turklāt tam ir noteiktas sekas. Kamēr vēlētāji neprasa laicīgu lēmumu pieņemšanu, politiķi to vienkārši izmanto,» minēja Auziņa - Melalksne.