Naftas cenām krītoties, globālie aizsardzības izdevumi nemainīsies

«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā pēdējās dienās ir nokritusies zem simboliskās 60 ASV dolāru par barelu atzīmes un ir divreiz zemāka nekā jūnija vidū.

IHS Londonā publicētajā pētījumā prognozēts, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu aizsardzības budžeti, kas no 2011. līdz 2014.gadam pieauga par gandrīz 30%, samazināsies līdz normālam līmenim.

Pretēji tam «ir gaidāms, ka krītošās naftas cenas pozitīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmi Ķīnā, Indijā un Indonēzijā un palīdzēs palielināt šo valstu valdību finanšu līdzekļus», paziņoja IHS vecākais aizsardzības budžetu analītiķis Kreigs Kefrijs.

«Svarīgākie reģionālie tirgi kā Indonēzija, Malaizija un Dienvidkoreja ir ieskicējuši plānus palielināt militāros izdevumus, savukārt ir gaidāms, ka [militāro izdevumu] pieaugums Indijā un Ķīnā turpināsies ar tempu virs 5% reālā izteiksmē,» paskaidroja Kefrijs.

Globālie ikgadējie izdevumi aizsardzībai 2014.gadā pieauga par 0,85% līdz 1,597 miljardiem ASV dolāru (1,3 miljardiem eiro), kas bija pirmais pieaugums četru gadu laikā, un to veicināja lēnāka ASV budžeta samazināšana un Krievijas militāro izdevumu pieaugums par 17,8%.

IHS pētījumā teikts, ka pēc finanšu krīzes haosa aizsardzības budžetu stabilizācijai vajadzētu turpināties, lai gan svarīga loma var būt globāliem politiskiem notikumiem.

«Lai gan globālā ekonomikas klimata ietekme uz aizsardzības resursiem vēl arvien ir svarīga, krīze Ukrainā un [džihādistu grupējuma] «Islāma valsts» rašanās Irākā un Sīrijā 2014.gada gaitā ir demonstrējušas to, cik ievērojama vēl ir ģeopolitisko notikumu ietekme uz militārajiem izdevumiem,» teikts pētījumā.

IHS arī prognozēja, ka līdz 2019.gadam NATO «pirmoreiz savā vēsturē nesastādīs vairākumu no visas pasaules aizsardzības izdevumiem», un atgādināja, ka vēl 2010.gadā NATO aizsardzības izdevumi bija gandrīz divas trešdaļas no globālajiem aizsardzības izdevumiem.