Latu naudas tirgus procentu likmes turpina samazināties, un viens no to ietekmējošiem faktoriem ir Latvijas virzība uz iestāšanos eirozonā, teikts šomēnes publicētajā Latvijas Bankas makroekonomisko norišu pārskatā.
Latu naudas tirgus procentu likmes turpina samazināties (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikā no 2012.gada decembra līdz šā gada februārim tirgus dalībnieki Latvijas Bankai pārdeva ārvalstu valūtu 1,9 miljonu latu apmērā. Lata kursam attiecībā pret eiro attālinoties no apakšējās intervenču robežas un tuvojoties piesaistes kursam, ārvalstu valūtas pārdošana turpmākajos mēnešos apsīka.
Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, latu pieprasījumu samazināja arvien pārliecinošākas pazīmes par iespējamo pievienošanos eirozonai un skaidrās naudas apgrozībā sarukums pēc iedzīvotāju tēriņiem decembrī.
Gaidāms, ka 2013.gadā skaidrās naudas apgrozībā pārmaiņu tendence būs lejupvērsta, kā novērots citās Eiropas Savienības valstīs gadā pirms pievienošanās eirozonai.
Jaunākās norises tautsaimniecībā un aplēses par situācijas attīstību nākotnē liecina, ka cenu stabilitātes riski vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija saglabāsies zema. Tāpēc Latvijas Bankas padome iepriekš procentu likmes nemainīja, atzīstot tās par atbilstošām tautsaimniecības vajadzībām.
Naudas tirgū saglabājoties latu resursu pārpalikumam, starpbanku darījumu uz nakti vidējā svērtā procentu likme samazinājās no 0,11% septembrī-novembrī līdz 0,09% decembrī-februārī. Attiecīgi trīs mēnešu RIGIBOR saruka no 0,54% līdz 0,51%, bet sešu mēnešu RIGIBOR - no 1,11% līdz 0,86%.
Trīs mēnešu RIGIBOR un trīs mēnešu EURIBOR starpība bija 0,3 procentpunkti, kas ir par trīs bāzes punktiem mazāka nekā iepriekšējā pārskata periodā, bet sešu mēnešu termiņam - 0,51 procentpunkts, un sarukums ir 18 bāzes punkti.