Starptautiskā reitingu aģentūra «Standard&Poor’s» šodien pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, informēja Finanšu ministrijā. Iespējams, ka viens no reitingu paaugstināšanas «stimuliem» ir Latvijas valdības stingrā apņēmība ieviest eiro 2014.gadā. Līdzīgi notika arī ar Igaunijas reitingu pirms un pēc eiro ieviešanas, tas tika paaugstināts par 2-3 punktiem.
Papildināts viss teksts
Latvijai noteikta pozitīva reitinga nākotnes prognoze un Latvijas novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no «BBB-/A-3» uz «BBB/A-2» ar pozitīvu reitinga prognozi nākotnē. Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no «A-» uz «A».
Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka
šis Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti būtisks attīstības novērtējums un būtisks signāls ārvalstu investoriem.
Vairumam ES valstu kredītreitings tiek samazināts
«Esmu gandarīts par šo lēmumu, jo patlaban vairumam Eiropas Savienības valstu kredītreitings gluži pretēji - tiek samazināts. Latvija spēj apliecināt konsekventas politikas īstenošanu, sakārtojot savas publiskās finanses, samazinot pārmērīgo budžeta deficītu, kā arī nodrošinot stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu,» saka ministrs.
Viņš atgādina, ka jau vairākus gadus Latvijas makroekonomiskie un fiskālie rādītāji konstanti ir labāki nekā tiek prognozēts.
Latvijas politika nes augļus
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), komentējot reitinga paaugstināšanu, norāda, ka šis lēmums ir apliecinājums tam, ka Latvijas spēja arī pēc aizdevumu programmas beigām saglabāt atbildīgu un uz ilgtermiņa izaugsmi vērstu fiskālo politiku nes augļus un vairo ārvalstu investoru uzticību Latvijai kā stabilai valstij darbam un ražošanai, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
«Tas savukārt rada aizvien labākus nosacījumus jaunu darbavietu radīšanai un stiprina izaugsmes iespējas,» saka premjers.
Finanšu ministrijā norādīja, ka reitingu aģentūra savu lēmumu pamato ar to, ka Latvijā ir uzlabojusies politiskā vide, valdība ir noteikusi fiskālo disciplīnu, samazinot pārmērīgo valsts budžeta deficītu no 8,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2010. gadā līdz 1,6% no IKP 2012. gadā.
Paziņojumā ir teikts, ka Latvijas ekonomiku tā redz kā vienu no elastīgākajām un noturīgākajām visā Eiropas Savienībā.
Lēmums paaugstināt kredītreitingu ir pieņemts, pamatojot to ar Latvijas ekonomikas straujo atveseļošanos pēc sociālekonomiskās krīzes.
Tāpat aģentūra ir izteikusi prognozes, ka Latvijas vispārējās valdības parāds nākotnē samazināsies, strauji uzlabosies valsts fiskālie rādītāji, kā arī valsts tautsaimniecības izaugsme aizvien mazāk būs atkarīga no ārējā parāda finansēšanas, turklāt vidējā termiņā izmaiņas valsts privātajā sektorā turpinās uzlaboties.
Vilks prognozē, ka starptautiskā aģentūra Latvijas kredītreitingu nākotnē varētu uzlabot vēl vairāk, ja Latvijas finanšu un inflācijas rādītāji saglabāsies atbilstoši Māstrihtas kritērijiem un Latvija 2014. gadā 1. janvārī tiks uzņemta eirozonā.
Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka trīs atpazīstamākās starptautiskas reitinga aģentūras «Moody's Investors Service», «Fitch Ratings» un «Standard & Poor's», kā arī Japānas reitingu aģentūra «R&I».
